Par komisiju

Komisijas funkcijas

Komisija sagatavo Saeimas ziņojumus par deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu;
Komisija sagatavo Saeimas lēmuma projektu sakarā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas
locekli, viņa apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu personas brīvības ierobežošanu;
Pārrauga Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskata Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas;
Sagatavo reizi mēnesī pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, un par to izskatīšanu Prezidijā,
Saeimas frakcijās, komisijās un citās Saeimas struktūrvienības. Pārskatus publicē Saeimas mājaslapā.;
Reizi kārtējās sesijas laikā paziņo Saeimas sēdē par iepriekšējās sesijas un starpsesiju laikā administratīvi sodītajiem deputātiem. Paziņojumā
ietver informāciju par deputāta izdarīto administratīvo pārkāpumu, norādot normatīvā akta normu, kurā paredzēts pārkāpums, par kura
izdarīšanu persona saukta pie administratīvās atbildības; institūciju, kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu; uzliktā soda
veidu, datumu, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.

Komisijas sastāvs

Komisijā ievēlē divus deputātus no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas.
Komisijas locekļi atturas no darbībām, kuras var uzskatīt par nepamatotu vēršanos pret politiskajiem oponentiem vai par deputātu rīcības nepamatotu aizstāvību viņu politiskās piederības dēļ.

Komisija pārrauga Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskata šā kodeksa pārkāpumu lietas.

Saeimas deputātu ētikas kodeksa mērķis ir iedibināt augstus uzvedības standartus un tādējādi vairot sabiedrības uzticēšanos Saeimai.

Pēc deputāta lūguma Komisija izvērtē, vai tas, kā viņš ir nodomājis rīkoties sarežģītā situācijā, no ētikas viedokļa nebūs pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

Komisija pastāvīgi sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, Saeimas deputātu ētikas kodekss tapa ciešā sadarbībā ar sabiedriskās politikas centru “Providus” un Ētikas padomi.
Komisija pārbauda Valsts prezidenta amata kandidātu atbilstību Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma prasībām.
Komisija izskata Saeimas Prezidija sagatavoto informāciju par Saeimas sēžu kavējumiem. Pamatojoties uz Saeimas kārtības rulli, deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja viņš vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk kā pusi no Saeimas sēdēm.
Komisija rūpīgi seko ne tikai no privātpersonām saņemto iesniegumu virzībai, bet arī reizi mēnesī uzklausa informāciju par Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra darbu.
Komisija strādā ar likumdošanas jautājumiem, īpašu vērību veltot Saeimas kārtības rullim un likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Tāpat Komisija izskata privātpersonu un juridisko personu iesniegumus un sagatavo atbildes uz tajos ietvertajiem jautājumiem.

Interesanti

5. - 8.Saeimas pilnvaru laikā Komisijas nosaukums bija Mandātu un iesniegumu komisija.

Jau 6.Saeimas laikā Komisija izstrādāja Saeimas deputātu ētikas kodeksu, taču Saeima to pirmajā lasījumā noraidīja.

8.Saeima apstiprināja Komisijas izveidotās Deputātu ētikas kodeksa izstrādes apakškomisijas sagatavoto Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Komisija ierosināja izdarīt grozījumus Saeimas kārtības rullī, lai nodrošinātu šā kodeksa darbību un statusu, kā arī paplašinātu Komisijas pilnvaras un apstiprinātu nosaukuma maiņu. Līdz ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa pieņemšanu tika mainīts arī Komisijas nosaukums, iekļaujot tajā vārdu “ētikas”.

Visilgāk, proti, 5.—8.Saeimas pilnvaru laikā, no 21.07.1993. līdz 06.11.2006., komisijā darbojies deputāts Martijans Bekasovs.

Līdz šim vienīgais deputāts, kas par Saeimas sēžu neattaisnotu kavēšanu ar Saeimas 1995.gada 23.augusta lēmumu izslēgts no Saeimas sastāva, ir Joahims Zīgerists.