Nosaukums, skaits

Saņemts Saeimā

Satura atklāsts

Virzība

1. „Atbildība par deputāta zvēresta laušanu”- 13 854 Latvijas pilsoņi

07.06.2012.

Saeima aicināta izstrādāt grozījumus Saeimas kārtību reglamentējošā dokumentā, kas mainītu sankcijas jeb Saeimas deputātu sodīšanu, ja fiksēts pārkāpums, vai ir pierādījums tam, ka Saeimas deputāts ir pārkāpis solījumā (zvērestā) pausto, un noteikt par to juridisku atbildību.

11.04.2013. Saeima uzdeva Tieslietu ministrijai līdz 2013. gada 31. decembrim, balstoties uz 13 854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu”, sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu par tiesisko regulējumu gadījumiem, kad tiek pārkāpts Saeimas deputāta svinīgais solījums (zvērests).

12.12.13 Tieslietu ministrija iesniedz Saeimai izstrādāto regulējumu.

04.02.14. Saeimas Juridiskā komisija, vērtējot Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumos, kas sagatavoti, ņemot vērā pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu”, rosināja atbildību par deputāta zvēresta laušanu stiprināt Saeimas deputātu ētikas kodeksā.

(http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/21815-juridiska-komisija-atbildibu-par-deputata-zveresta-lausanu-rosina-stiprinat-saeimas-deputatu-etikas>)

Saeimas kārtības ruļļa 179. panta grozījumi.

2. „Par dzīvi bez C hepatīta” - 13 600

09.01.2013.

Aicinājums Saeimai veikt izmaiņas medikamentu kompensēšanas kārtībā palielinot hepatīta C ārstēšanai nepieciešamo medikamentu kompensāciju no 75% līdz 100% apmērā.

09.05.13 Saeima uzdeva Ministru kabinetam izvērtēt iespējas palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai.

21.07.14. Mandātu komisija nosūtīja vēstuli Nr. 9/10-2-n/41-11/14 Ministru kabinetam par zāļu iegādes izdevumu kompensācijas palielināšanu līdz 90% vīrushepatīta C slimnieku medikamentozai ārstēšanai, kurā lūdza > rast iespēju izpildīt Ministru kabinetam doto uzdevumu un sniegt ierosinājumus šīs problēmas risināšanai.

19.11.14. Mandātu komisija atkārtoti nosūtīja vēstuli Nr. 142.9/10-1-12/14> Ministru kabinetam, kurā lūdza rast iespēju izpildīt 2013. gada 9. maijā LR Saeimas uzdoto uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai līdz 90% apmēram, vienlaicīgi, lūdza Ministru kabinetu izvērtēt un atbalstīt kompensācijas apmēra palielināšanu vīrushepatīta C ārstēšanai likumprojektā „Par valsts budžetu 2015.gadam”. (vēstule Nr. 142.9/10-1-12/14)

11.12.2014 Mandātu komisijā saņemts informatīvs ziņojums (vēstule Nr.2/388-12/14) no Veselības ministrijas par Saeimas doto uzdevumu, kurā informēts, ka 2013. gadā un 2014. gadā jau tika prasīts papildu finansējums kompensācijas palielināšanai līdz 90% vīrushepatīta C slimnieku medikamentozai ārstēšanai un to, ka nepieciešamais finansējums netika piešķirts. Vienlaicīgi Veselības ministrija informēja, ka šobrīd notiek darbs pie likumprojekta „Par valsts budžetu 2015.gadam” un likumprojekta „Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016., un 2017.gadam” izstrādes. Kā viens no prioritārajiem pasākumiem, ko Veselības ministrija bija iekļāvusi jaunajās politikas iniciatīvās 2015.gadam, ir kompensēt medikamentu un materiālu sistēmas, centralizēti iepērkamo medikamentu un materiālu sistēmas reto slimības medikamentozās ārstēšanas sistēmas uzlabošanai, kam papildus tika prasīti finanšu līdzekļi 2015.gadam.

2015. gada 28. maijā nosūtīta vēstule L.Straujumai un J.Reiram ar atkārtotu lūgumu palielināt kompensācijas.

2015. gada 9. jūlijā saņemta Ministru kabineta atbildes vēstule, kur viedoklis ir iekļaut minētā jautājuma izskatīšanu pie 2016. gada valsts budžeta plānošanas kopā ar citiem priekšlikumiem.

Saeima 2015. gada 30. novembrī valsts budžetā 2016. gadam apstiprināja kompensācijas 100% apmērā.

Medikamentu 100% apmēra kompensēšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.

3. „Par limita noteikšanu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (fotoradaru) fiksētajam transportlīdzekļu braukšanas ātrumam” - 11 805

19.02.2013.

Saeima aicināta veikt normatīvo aktu regulējumus, lai ar fotoradaru palīdzību, tiktu fiksēti tikai tie transportlīdzekļu braukšanas ātruma pārkāpumi un piemēroti sodi gadījumiem, kas par vairāk nekā 15 km/h pārsniedz normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo maksimālo braukšanas ātrumu.

06.06.13. Saeima uzdeva Ministru kabinetam līdz 2013. gada 1. septembrim sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai reglamentētu svarīgākos noteikumus un ierobežojumus (it īpaši attiecīgo iekārtu izvietošanas nosacījumus un ātruma fiksēšanas priekšnoteikumus) braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanai ar tehniskajiem līdzekļiem (foto iekārtām vai videoiekārtām).

2014. gada 15. aprīlī Ministru kabinets izdevis noteikumus „Tehnisko līdzekļu (foto iekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība”, kas nosaka, ka tehniskos līdzekļus paredzēts uzstādīt uz ceļiem tikai tajās vietās, kur var tikt apdraudēta ceļu satiksmes drošība.(http://www.iem.gov.lv/lat/aktualitates/informacija_medijiem/?doc=28503)

4. „Saglabāt latu kā Latvijas valūtu” - 10 247

19.04.2013.

Saeima aicināta atlikt eiro ieviešanu, līdz tas būs tautas atbalstīts un ekonomiski pamatots.

07.11.2013 Saeima iesniegumu noraidīja

5. „Noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai” – 13 400

20.03.2014.

Saeima aicināta noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai.

09.04.2014. Komisijā tiek iesākta iesnieguma sākotnējā izvērtēšana, kurā uzklausa iesnieguma iesniedzēju pilnvarotu pārstāvi.

23.04.2014. Komisijā turpinās sākotnējā izvērtēšana. Piedalās Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas pārstāvji.

30.04.2014. Komisijā turpinās sākotnējā izvērtēšana. Komisija uzklausa Viesnīcu un restorānu asociācijas, LPUF, Latvijas Augļkopju asociācijas, Biedrības "Zemnieku saeima", Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji un pētījuma "Samazināt PVN likmes piemērošanas pārtikas produktu grupām ietekme Latvijas tautsaimniecībā" pētnieks un prezentētājs, kā arī Zemkopības ministrija.

11.06.2014. Komisijas sēdē tiek gatavots un apspriests lēmuma projekts par iesnieguma turpmāko virzību.

19.06.2014. Saeima uzdeva Ministru kabinetam līdz 2014. gada 31. decembrim, balstoties uz 13 400 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai”, izvērtēt iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un, pamatojoties uz šādu izvērtējumu, iesniegt Saeimai atbilstošus grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā vai atzinumu par šādas likmes samazinājuma neiespējamību, vienlaikus sniedzot aprēķinu par šāda samazinājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

27.01.2015. Mandātu komisija nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam, ar lūgumu informēt komisiju par uzdevumu izpildi, kas uzdoti Ministru kabinetam ar Saeimas 2014. gada 19. jūnija lēmumu.

18.02.2015. Komisijā saņemts Valsts kancelejas informatīvais ziņojums (vēstule Nr.2/451-12/15 ), kurā norādīts, ka Finanšu ministrija uzskata, ka samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai.

6. „Vēlēšanas internetā” - 10 845

21.08.2014.

Saeima aicināta izdarīt likumos grozījumus, kas ļautu referendumos, pašvaldību un parlamenta vēlēšanās Latvijas pilsoņiem piedalīties, balsojot internetā.

04.12.14. Saeima iesniegumu noraidīja

7. „Par kažokzvēru aizsardzību” – 10 654

04.12.2014.

Saeima aicināta izdarīt likuma grozījumus, nosakot pilnīgu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.

19.02.15. Saeima iniciatīvu noraidīja.

12.02.15. Komisija nosūtīja Ministru kabinetam un Zemkopības ministrijai vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu kopā ar attiecīgās nozares ekspertiem piedalīties normatīvo aktu pilnveidošanas, izstrādes un ieviešanas procesā.

23.03.15. Saņemta Ministru kabineta vēstule komisijai par situācijas izvērtējumu Latvijā un Eiropā, kurā norādīts, ka Latvijas normatīvie akti būtu jāpārskata pēc Eiropas Savienības normatīvo aktu pilnveidošanas labturības jomā (bet ne aizliegšanas).

22.09.2022. Saeima pieņem grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas no 2028.gada 1.janvāra aizliedz audzēt un turēt lauksaimniecības dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

8. „Samazināt PVN likmi apkurei” - 10 019

17.12.2014.

Saeima aicināta veikt likuma grozījumus, nosakot PVN likmi apkurei 12% vietā 5%.

21.01.15. Mandātu komisijā iesākta iesnieguma sākotnējā izvērtēšana. Komisija uzkalusa iesnieguma iesniedzēju pilnvarotu pārstāvi.

18.02.2015. Komisijā notiek sākotnējā izvērtēšana, komisija uzklausa Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru.

04.03.2015. Komisijā notiek sākotnējā izvērtēšana, komisija uzklausa Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru, kā arī Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus.

11.03.2015. Komisijas sēdē notiek apspriede par iesnieguma turpmāko virzību. Komisija atbalsta sagatavoto Saeimas lēmuma projektu "Par uzdevumu Ilgtspējīgas attīstības komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas mājsaimniecību vajadzībām".

19.03.15. Saeima noraidīja komisijas lēmuma projektu “Par uzdevumu Ilgtspējīgas attīstības komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām”.

06.05.2015. Saeima apstiprināja komisijas lēmuma projektu “Par uzdevumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām”.

11.06.2015. Jautājums iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba kārtībā.

2015. gada 12. jūnijā komisijā saņemta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstule Nr. 121.9/2-12/15 par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pieņemto lēmumu noraidīt minēto priekšlikumu.

2015. gada 15. jūnijā komisija informēja kolektīvā iesnieguma iesniedzēju par pieņemto lēmumu Nr.511.9/10-20-12/15

9. “Marihuānas dekriminalizācija” - 10 120

01.06.2015.

Saeima aicināta veikt tādus likuma grozījumus, kas paredzētu soda atcelšanu Latvijā par marihuānas audzēšanu, glabāšanu un nēsāšanu nelielā apmērā personiskajām vajadzībām, kā arī par tās smēķēšanu.

07.07.2015. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienbalsīgi nolemj noraidīt kolektīvo iesniegumu un lēmumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimas ārkārtas sesijas sēdē vai kārtējā Saeimas sēdē.

03.09.2015. Saeima iesniegumu noraidīja.

10. “Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas” – 10540

26.10.2015.

Saeima aicināta veikt likumu grozījumus, kas paredzētu mainīt Latvijas laika zonu no UTC+2 (GMT+2) uz UTC+3(GMT+3) un vienlaikus atcelt pulksteņa laiku pāreju 2x gadā.

25.11.2015 Komisijā iesāka sākotnējo izvērtēšanu

13.01.2016. Komisija uzklausīja ekspertu viedokļus.

18.02.2016. Saeima iesniegumu noraidīja.

11. “Samazināt PVN elektrībai un gāzei” 10 721

02.11.2015.

Izdarīt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredzētu piemērot samazināto PVN likmi elektroenerģijai un dabasgāzei līdz 12%.

02.12.2015. Komisija iesāka sākotnējo izvērtēšanu.

03.02.2016. Komisija uzklausīja ekspertu viedokļus. Piedalās Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, akciju sabiedrības "Latvijas Gāze", akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstāvji.

10.03.2016. Saeima atbalstīja komisijas izstrādāto lēmuma projektu “Uzdot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, balstoties uz 10 721 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu dabasgāzei un elektroenerģijai, izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām uz 12 procentiem, un ja to atzīst par iespējamu - lemt par attiecīga likumprojekta sagatavošanu.”

14.06.2016. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē nolēma noraidīt kolektīvajā iesniegumā izteikto prasījumu.

12. “Par ceļiem bez bedrēm”-10 435

05.11.2015.

1) ikgadējo transporta nodevu pievienot degvielas cenai un akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam un uzturēšanai

2) izveidot atsevišķu fondu, kurā ienāk visa transporta nodevu nauda un degvielas akcīzes nodokļa nauda. Šo fondu uzdot pārvaldīt Satiksmes ministrijai.

02.12.2015. Komisija iesāka sākotnēju izvērtēšanu.

20.01.2016. Komisija uzklausīja ekspertu viedokļus.

03.03.2016.Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmumprojektu “Pamatojoties uz 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Saeimai „Par ceļiem bez bedrēm”, uzdot Ministru kabinetam veikt Baltijas valstīs par ceļu lietošanu maksājamo nodokļu un nodevu apjoma un tiesiskā regulējuma salīdzinošo izvērtējumu, sagatavot un līdz 2016. gada 1. septembrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, ka ceļu lietotāju maksātie nodokļi un nodevas tiek izlietoti ceļu un tiltu remontiem un to uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, kā arī lai nodokļu maksājumu apjoms ceļu lietotājam atbilstu ceļa lietošanas intensitātei.”

31.10.2016. Saņemta Saeimā atbilde no Ministru kabineta Nr.2/2661-12/16

27.12.2016. Saņemts Informatīvais ziņojums par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2023. gadam (pielikums 2-3274-12-160001.PDF).

05.06.2019. Komisijas sēdē, pamatojoties uz biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” iesnieguma pamata, piedaloties Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, tiek izvērtēta Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpilde. Komisija nolemj aicināt Ilgtspējīgas attīstības komisiju aktualizēt iesniegumā minēto jautājumu.

Ilgtspējīgas attīstības komisija plāno jautājumu aktualizēt, izskatot Nacionālā attīstības plāna projektu.

19.11.2020. Saeima atbalsta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmumu par iniciatīvas nodošanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Budžeta (finanšu) un nodokļu komisijai turpmākai izskatīšanai.

24.02.2021. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatot iesniegumu, konstatē, ka iesniegumā minētie priekšlikumi attiecas uz finansēm, budžetu un akcīzes nodokļa degvielai sadalījumu dažādās budžeta izdevumu pozīcijās. Komisija vērsusies pie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ar aicinājumu izskatīt kolektīvo iesniegumu un nepieciešamības gadījumā virzīt attiecīgās likumdošanas iniciatīvas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija plāno jautājumu skatīt Saeimas rudens sesijā.

22.09.2021. Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja iesniegumu un atstāja to bez tālākas virzības.

13. “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”

10 496

13.04.2016.

Izdarīt grozījumus likumos, kas ļautu nekustamā, īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot, vai arī to piemērot 0,1% likmes apmērā no nekustamā īpašuma vērtības.

11.05.2016. Komisija veica iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un nolēma uz nākamo sēdi aicināt Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Darba devēju konfederāciju un VARAM.

25.05.2016. Komisija uzklausīja ekspertu viedokļus un nolēma sagatavot Saeimas lēmumprojektu.

16.06.2016. Saeima nolēma uzdot Ministru kabinetam sagatavot un līdz 2016. gada 1. oktobrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, kas ļautu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī piemērot vienoto samazināto procentu likmi no nekustamā īpašuma vērtības.

01.11.2016. Saņemta Saeimā atbilde no Ministru kabineta (Nr. 2/2661-12/16).

25.01.2017. Komisijas sēdē Finanšu ministrijas pārstāvji ziņo par jautājuma virzību. (Prezentācija). Finanšu ministrija uzskata kolektīvā iesnieguma prasījumu par neizpildāmu.

11.04.2017. Ministru kabineta sēdē (prot. Nr.19 29.§) pieņemts zināšanai Finanšu ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (turpmāk – Informatīvais ziņojums).
Izstrādājot informatīvo ziņojumu, tika konstatēts, ka:
- pēdējo gadu laikā no valsts puses nav veiktas nekustamā īpašuma nodokļa likmju izmaiņas un faktors, kas izraisa nodokļa pieaugumu, ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības kāpums,
- individuālās apbūves zemes bāzes vērtību līmeņa amplitūda ir ļoti plaša, t.i., zemākā vērtība atšķiras no augstākās vērtībās vairāk nekā 1500 reizes (attālākās lauku teritorijās (piemēram, Zilupes novada Pasienas pagastā) ir 0,40 euro/m2, bet ekskluzīvajā piejūras teritorijā (piemēram, Jūrmalā Majoros) ir 600 euro/m2)),
- vēsturisko denacionalizācijas un privatizācijas procesu rezultātā attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem valstī nepastāv vienveidība, t.i., bez klasiskajiem (vienkāršajiem) īpašumu veidiem pastāv dažādi sarežģītu veidu īpašumi (piemēram, ēku īpašumi, kuru sastāvā nav zemes; zemju īpašumi, kuru sastāvā nav ēku, lai arī uz zemes faktiski atrodas ēkas; dzīvokļu īpašumi, kuru sastāvā ir zemes domājamā daļa; dzīvokļu īpašumi, kuru sastāvā nav zemes domājamās daļas u.c.).
Tādējādi tika secināts, ka, ņemot vērā lielās kadastrālo vērtību atšķirības, ar nekustamā īpašuma nodokļa politikas maiņu nav iespējams panākt efektīvu, taisnīgu, samērīgu un sabalansētu nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošanas risinājumu un sākotnējie risinājumi būtu meklējami nekustamā īpašuma nodokļa bāzes – kadastrālās vērtības – noteikšanas metodikas pilnveidošanā.
Ņemot vērā minēto, ar Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.19 29.§) 4., 6. un 7.punktu Tieslietu ministrijai tika uzdots:
- līdz 2019.gada 31.decembrim saglabāt nemainīgas kadastrālo vērtību bāzes, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, vienlaikus no 2018.gada pieļaujot izņēmumus attiecībā uz pašām vērtīgākajām kadastrālo vērtību zonām, atsevišķiem ēku tipiem, telpu grupu lietošanas veidiem un apgrūtinājumu piemērošanu, kā arī uz konstatētajiem individuālajiem trūkumiem;
- līdz 2018.gada 30.martam izstrādāt normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu;
- līdz 2019.gada 15.maijam izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par kadastrālo vērtību bāzi 2020. - 2023.gadam, kas aprēķināta, balstoties uz pilnveidoto kadastrālās vērtēšanas metodiku.
Savukārt, ņemot vērā Tieslietu ministrijai dotā uzdevuma termiņu (līdz 2018.gada 30.martam izstrādāt normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu) un saturu, secīgi, Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.19 29.§) 3.punktā Finanšu ministrijai tika uzdots līdz 2019.gada 31.martam sagatavot grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli.
Tieslietu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 2019.gada 30.maijā ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-493). Vienlaicīgi Tieslietu ministrija izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs gan Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumos Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”” (VSS-724), gan arī Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība””.
Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija sēdē (prot. Nr.33 59.§) ir atbalstīts un nosūtīts Saeimai likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (TA-745). Minētās Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 4.punktā atzīts par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.19 29.§) "Informatīvais ziņojums "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam"" 7.punktā dotos uzdevumus un 5.punktā dots jauns uzdevums Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2020.gada 15.maijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par kadastrālo vērtību bāzi 2021.–2024.gadam, kas aprēķināta, pamatojoties uz pilnveidoto kadastrālās vērtēšanas metodiku.

31.10.2019. Saeimā atkārtoti saņemta iniciatīva.

27.11.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija konceptuāli atbalsta iesnieguma nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

04.12.2019. komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

12.12.2019. Saeima atbalsta komisijas sagatavoto lēmuma projektu par iesnieguma nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Tālāko iniciatīvas virzības gaitu skatīt šīs tabulas ailē Nr.54.

14. “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” 10 480

18.04.2016.

1. Saglabāt Latvijas lauksaimniecības un meža zemi LR pilsoņu īpašumā un izbeigt tās iztirgošanu ārzemniekiem un starptautiskajiem investīciju fondiem;

3. Aicinājums Saeimas deputātiem izsludināt tautas nobalsošanu, lai noteiktu, ka Latvijā lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai komersantiem, kas 100% pieder Latvijas pilsoņiem.

18.05.2016. Komisijā uzsākta sākotnējā izvērtēšana, kurā piedalījās iesnieguma autors.

20.07.2016. Komisija nolēma gatavot divus Saeimas lēmuma projektus:

1) nodot tālākai izvērtēšanai Tautsaimniecībās, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

2) uzdot Ministru kabinetam uzsākt pārrunas ar Eiropas Savienības atbildīgajām institūcijām par izmaiņām līgumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībā.

03.08.2016. Komisija atbalstīja Saeimas lēmuma projektu-nodot tālākai izvērtēšanai Tautsaimniecībās, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

15.09.2016. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot to izvērtēšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Iestrādāti priekšnoteikumi Latvijas lauksaimniecības zemes saglabāšanai Latvijas Republikas pilsoņu īpašumā likumprojektā “Grozījumi likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (reģ.nr. 590/Lp12).

15. “Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana”-12 199

06.05.2016.

1) Rīgā pie PSRS okupācijas režīma un tā bruņotos spēkus uzskatāmi slavinošā piemiņas kompleksa uzstādīt labi redzamus informatīvus un neatkarīgas Latvijas valsts vērtībām atbilstīgus plakātus un norādes par Pārdaugavas Uzvaras laukumu – gan vēsturiskā, gan laikmetīgā aspektā – uzskatāmi un objektīvi informējot gan Latvijas iedzīvotājus, gan ārvalstu viesus par okupācijas režīma nodarīto postu Latvijai, kas radās Molotova-Ribentropa pakta un tam sekojošo notikumu rezultātā;

2) aicinājums rast risinājumu Latvijas brīvvalsts laikā iecerētā, Latvijas iedzīvotāju brīvprātīgi 1930 gados saziedotā Rīgas Uzvaras laukuma atjaunošanai tā sākotnēji iecerētajā veidolā, kas simbolizētu un pieminētu nozīmīgo Latvijas armijas uzvaru par Bermonta-Avalova karaspēku un tiktu veltīts Latvijas valsts uzvarām visplašākajā nozīmē.

08.06.2016. Komisija uzsāk iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu komisijā un uzklausa iesnieguma pilnvarotu pārstāvi.

29.07.2016. Komisija nolēma noraidīt iesniegumu un virzīt lēmuma projektu par iesnieguma noraidīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē.

08.09.2016. Saeima iesniegumu noraidīja.

16. “Par Latviju, brīvu no ĢMO”-10 207

10.05.2016.

Izdarīt grozījumus attiecīgajos likumos un noteikt:

1) ka Latvijā drīkst audzēt tikai ne-ĢMO kultūras, ieviest un tirgot tikai ne ĢMO sēklas;

2)Aizliegt ĢMO audzēšanai izmantotās bīstamās ķimikālijas-Roundup (glifosātu) u.c.;

3) izmainīt prasības tirgotājiem;

4) par likuma pārkāpšanu noteikt atbilstoši lielu sodu;

5) likumam jāattiecas gan uz Latvijā, gan ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem un personām.

09.06.2016. Komisija uzsāk sākotnējo izvērtēšanu komisijā, uz kuru tiek aicinātā iesnieguma pilnvarota pārstāve.

05.07.2016. Komisija atbalstīja lēmuma projektu Par 10 207 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latviju, brīvu no ĢMO” turpmāko virzību un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē.

08.09.2016. Saeima nolēma uzdot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izvērtēt iespēju aizliegt Latvijā audzēt ģenētiski modificētos organismus un, ja to atzīst par iespējamu, lemt par grozījumiem likumdošanas aktos.

Komisija secinājusi, ka, ievērojot Latvijas normatīvo regulējumu, Latvijas teritorijā praktiski nepastāv iespēja audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus. Komisija devusi uzdevumus Zemkopības ministrijai (sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, nosakot pieļaujamo ĢM piejaukumu sēklām ne lielāku par 0.1%, kā arī sagatavot priekšlikumu grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā) un Pārresoru koordinācijas centram (izvērtēt politikas plānošanas dokumentus ĢMO jomā). Zemkopības ministrija sev doto uzdevumu izpildījusi – veikti attiecīgie grozījumi normatīvajos aktos. Pārresoru koordinācijas centrs sniedza ziņas, ka nacionālā līmeņa plānos nav jāveic izmaiņas, jo tajos jau ir iestrādāts tas, ko ES likumdošana atļauj.

17. “Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem”

20.05.2016.

Ieviest pašvaldības policijas amatpersonām līdzvērtīgas sociālās garantijas

15.06.2016. Komisija nolēma nodot PMLP parakstītāju datus un lūgt pārvaldi līdz šā gada 15. jūlijam tos pārbaudīt.

PMLP pārbaudīja datus un informēja komisiju, ka iesniedzēju skaits neatbilst Saeimas kārtības ruļļa prasībām. Komisija pieņēma lēmumu šo informāciju nodot Saeimas Prezidijam un lūgt, lai to izvērtē atbilstoši Saeimas kārtības rullim tuvākajā Prezidija sēdē

07.09.2016. Deputāti komisijas sēdē nolēma izbeigt kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un nodot to darbam Sociālo un darba lietu komisijā.

05.04.2017. Sociālo un darba lietu komisija nolemj nosūtīt vēstuli Latvijas pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienībai par skaidrojuma sniegšanu izdienas pensiju nepieciešamībai pašvaldības policiju amatpersonām, tajā skaitā lūdzot norādīt šo izdienas pensiju finansējuma avotu - pašvaldību budžetu. No 119 pašvaldībām atbildēja tikai 29! Pārliecinoši lielākā daļa pašvaldības, kuras ir ieinteresētas savā administratīvajā teritorijā nodrošināt Pašvaldības Policiju – NEATBALSTA – pašvaldības policistu izdienas pensijas finansēt no pašvaldību budžeta.

12.09.2017. komisija NOLEMJ sniegt Saeimas Analītiskajam dienestam izvērtēt izdienas pensiju sistēmu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs.

22.11.201. Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdē apstiprina Saeimas Analītiskajā dienestā veicamo analītisko pētījumu plānu 1 kalendāra gada periodam – Par izdienas pensijām apstiprināts padziļināts pētījums.

13.Saeimas pilnvaru laikā Sociālo un darba lietu komisija 2019. gada 15. maijā uzklausīja Saeimas Analītiskā dienesta pētījumu. Pieņēma zināšanai.

04.09.2019. aktualizējot izdienas pensiju jautājumu, Sociālo un darba lietu komisija nolēmusi 2020. gada aprīļa mēnesī rīkot konferenci par izdienas pensiju jautājumu.

Līdz 28.02.2020. visām ministrijām jāiesniedz komisijai izvērsts viedokli par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai.

02.06.2020.Sociālo un darba lietu komisija izskatīja ministriju sniegtās atbildes un nolēma sagatavot vēstuli Ministru prezidentam, aicinot visdrīzākajā laikā pilnveidot Latvijas izdienas pensiju sistēmu, nosakot:

1) vienotus kritērijus izdienas pensijas piešķiršanai, specifiski pamatojot tiesības katrai mērķa grupai;

2) paaugstināt vecumu, kas dod tiesības uz šo sociālo garantiju, piemēram, nosakot, ka izdienas pensijā var doties piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas;

3) izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamā darba stāža pārskatīšanu;

4) izvērtēt cita veida atlīdzības paaugstināšanai kompensējošus mehānismus.

23.09.2020.Sociālo un darba lietu komisija pieņēma lēmumu kolektīvo iesniegumu tālāk nevirzīt, jo komisija neatbalsta izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu.

18. “Lai vēzis būtu ārstējama slimība”-10 237

27.05.2016.

Izstrādāt programmu onkoloģijas nozarei, piešķirt finansējumu un 2017. gadā sākt īstenošanu.

29.06.2016. Komisija uzsāka sākotnējo izvērtēšanu komisijā, aicinot iesnieguma pārstāvjus, un nolēma gatavot Saeimas lēmumprojektu - uzdot Veselības ministrijai līdz 1. decembrim izstrādāt onkoloģijas slimības diagnostikas un ārstēšanas programmu un 2017. gada valsts budžetā paredzēt līdzekļus programmas īstenošanai un virzīt to izskatīšanai tuvākajā Saeimas sēdē.

03.08.2016.Atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē.

15.09.2016. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma uzdot Veselības ministrijai līdz 1. decembrim izstrādāt onkoloģijas slimības diagnostikas un ārstēšanas programmu un 2017. gada valsts budžetā paredzēt līdzekļus programmas īstenošanai.

Lai uzlabotu situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidotu esošo skrīningu aptveri un kvalitāti, paplašinātu paliatīvās aprūpes pieejamību, 2017.gada 31.maija Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017. – 2020.gadam (prot. Nr.28 39.§) (https://likumi.lv/doc.php?id=291187). Plāna ir mērķis ir uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti, paplašināt paliatīvās aprūpes pieejamību.

Plānā veicamie pasākumi ir virzīti uz to, lai:

- mazinātu onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību sabiedrībā;

- paaugstinātu organizētā vēža skrīninga aptveri, sasniedzot mērķa grupu atsaucību dalībai vēža skrīningā (zarnu vēža skrīnings - 45% no mērķgrupas pacientiem; krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīnings - 70-75% atsaucība no uzaicināto sieviešu skaita);

- uzlabotu onkoloģisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, palielinot 1.un 2.vēža stadijā diagnosticēto pacientu īpatsvaru vismaz līdz 60% no kopējā uzskaitē uzņemto pacientu skaita un nodrošinot savlaicīgu ārstēšanu biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās;

- veicinātu multidisciplināru pieeju onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē, tai skaitā, uzlabojot onkoloģisko pacientu medicīniskās rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Plānā izvirzītais mērķis sasniedzams, realizējot četrus rīcības virzienus – riska faktoru izplatības mazināšana, organizētā vēža skrīninga koordinācija un uzraudzība, agrīna diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana un medicīniskā rehabilitācija un paliatīvā aprūpe. Ņemot vērā pieejamo veselības aprūpes finansējumu un cilvēku resursus, Plānā iezīmētās aktivitātes atsevišķās jomās realizējas lēnāk nekā cerēts, tomēr jāatzīmē, ka Plāna izpildes tendence 2017. un 2018. gadā kopumā ir vērtējama pozitīvi.

Informējam, ka ar 2016. gada 1. oktobri ir veiktas būtiskas izmaiņas, lai uzlabotu onkoloģisko slimību ātrāku un efektīvāku diagnostiku un nodrošinātu iespēju uzsākt savlaicīgu ārstēšanu. Onkoloģisko slimību gadījumā īpaši būtiska ir agrīna diagnostika un savlaicīgi uzsākta ārstēšana, tādēļ izveidotais “Zaļais koridors” jeb iespēja saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus īsākos termiņos, ir būtisks uzlabojums veselības aprūpes organizēšanā. Tāpat ir paplašināta diagnostisko izmeklējumu pieejamība pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību. “Zaļā koridora” ietvaros noteikto vēža lokalizāciju pacientiem šobrīd izmeklējumi ir jāveic 10 darba dienu laikā no pacienta vēršanās ārstniecības iestādē jebkuras lokalizācijas onkoloģiskās slimības aizdomu gadījumā. Tāpat ir paplašināts to ārstu loks, kuri ir tiesīgi nosūtīt pacientu prioritārai onkoloģisko slimību diagnostikai. Nosūtījumu uz izmeklējumiem var izsniegt ne tikai ģimenes ārsti, bet arī ārsti-speciālisti piecās specializētās ārstniecības iestādēs.

Papildus informējam, ka 2018. gadā melanomas ārstēšanai Kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti 5 medikamenti:Dabrafenibum un Trametinibum , Vemurafenibum un Cobimetinibum (abas kombinācijas mutācijai) un Pembrolizumabum bez mutācijas.

Klīniskajos pētījumos ir pierādīts šo zāļu terapijas statistiski nozīmīgs pārākums attiecībā uz dzīvildzi bez slimības progresijas un kopējo dzīvildzi pacientiem ar iepriekš ārstētu un neārstētu melanomu, taču izvērtējot citu valstu pieredzi, secināts, ka tiek apmaksāta zāļu iegāde iepriekš neārstētiem pacientiem.

2018. gadā inovatīvu zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā onkoloģijai piešķirti 6 milj. EUR.

2019. gadā - papildus piešķirti vien 600 tūkstoši.

Pacientu skaits onkoloģisko slimību ārstēšanai pieaug, piemēram, melanomas gadījumā iepriekš neārstētu pacientu pacientu skaita dinamika ir:

2018. gadā unikālo pacientu skaits 49.

2019. gada 7 mēnešos jau 61 pacients.

Ņemot vērā pieaugošo onkoloģisko pacientu skaitu, t.sk. iepriekš neārstētu melanomas pacientu skaitu, šobrīd ir ierobežotas iespējas būtiski palielināt pacientu skaitu un esošā finansējuma ietvaros ar minētajiem medikamentiem uzsākt ārstēšanu iepriekš ārstētiem melanomas pacientiem.

Turklāt 2020. gadam inovatīvajām zālēm onkoloģisko slimību ārstēšanai kopā papildus piešķirti 1.6 milj. EUR.

Ņemot vērā realizētos un uzsāktos pasākumus veselības nozarē, Veselības ministrija, nodrošinot mērķtiecīgu pacienta veselības aprūpi, turpinās uzsāktās veselības aprūpes reformas, pilnveidojot un uzlabojot veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti un pieejamību valstī kopumā, tai skaitā arī onkoloģijas jomā.

19. “Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos”-10 213

03.06.2016.

Panākt, lai Latvijas bērnudārzos būtu bezmaksas bērnu ēdināšana.

05.07.2016. Komisija iesāka sākotnējo izvērtēšanu.

03.08.2016. Komisijas sēdē ekspertu viedokļi. Komisija nolēma turpināt darbu pie Saeimas lēmuma projekta sagatavošanas.

14.09.2016. Komisija atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par iesnieguma turpmāko virzību un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2016. gada 22. septembra sēdē.

22.09.2016. Saeima vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu. Nolēma uzdot Pārresoru koordinācijas centra sadarbības platformai “Demogrāfisko lietu centrs”, pamatojoties uz Latvijas Republikas tiesībsarga, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas vecāku organizācijas mammamuntetiem.lv un citiem viedokļiem, izvērtēt iespēju nodrošināt bērnu bezmaksas ēdināšanu pirmskolas izglītības iestādēs, un, sniegt informatīvu ziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam līdz 2017.gada 1.martam.

08.03.2017. Komisija nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam ar lūgumu sniegt informāciju par Saeimas 2016. gada 22. septembrī dotā uzdevuma izpildi.

14.03.2017. Komisijā saņemts informatīvais ziņojums, kurā platformas “Demogrāfisko lietu centrs” eksperti norāda, ka kopumā iniciatīva ir atbalstāma, vienlaikus akcentējot, ka šis jautājums risināms kompleksi, primāri nodrošinot pilnīgi pieejamu pirmsskolas izglītību.

06.01.2020. Komisija, veicot kolektīvā iesnieguma virzības kontroli, uzklausīja platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītāju I.Pārādnieku un nolēma nodot kolektīvo iesniegumu Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākajai virzībai.

14.01.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniegumu plāno skatīt Saeimas 2021.gada rudens sesijā.

28.09.2021.- 29.09.2021. Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja iesniegumu un atstāja to bez tālākas virzības.

20. "Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados" - 10 570

30.08.2016.

Pagarināt termiņu, kurā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā apskate līdz reizei divos gados.

28.09.2016. Komisija iesāka sākotnējo izvērtēšanu un nolēma uz nākamo izvērtēšanas sēdi uzaicināt pārstāvjus no Auto Asociācijas, Latvijas Automoto biedrības, biedrības "Autopārvadātāju Asociācija "Latvijas auto"".

05.10.2016. Komisijas otrā sākotnējās izvērtēšanas sēde, kura veltīta kolektīvajam iesniegumam. Piedalījās Auto asociācija, Asociācija "Latvijas auto", Latvijas Automoto biedrība. Kā arī komisija uzklausīja iesnieguma pilnvarotu pārstāvi. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā un aicināt Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, CSDD, apdrošināšanas asociāciju.

19.10.2016. Iesnieguma sākotnējā izvērtēšana komisijā. Piedalās Satiksmes ministrija, CSDD Transportlīdzekļu tehniskās kontroles un sertifikācijas inspekcija, Latvijas Apdrošinātāju asociācija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, iesnieguma pilnvarots pārstāvis. Komisija nolemj turpināt darbu pie Saeimas lēmuma projekta sagatavošanas.

30.11.2016. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu "Par 10 570 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados" turpmāko virzību" un nolēma uzdot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai līdz 2017. gada 1. jūlijam izvērtēt un izstrādāt grozījumus attiecīgajos likumos, lai īstenotu principu, ka transportlīdzekļu tehniskās apskates biežums Latvijā notiktu pēc Lietuvas un Igaunijas modeļa.

08.12.2016. Saeima šā gada 8. decembra sēdē nolēmusi uzdot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai līdz 2017. gada 1. jūlijam izvērtēt un izstrādāt grozījumus attiecīgajos likumos, lai īstenotu principu, ka transportlīdzekļu tehniskās apskates biežums Latvijā notiktu pēc Lietuvas un Igaunijas modeļa, pamatojoties uz 10 570 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados”.

01.01.2018. stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka valsts tehniskās apskates biežums jaunajiem auto un piekabēm ar pilnu masu līdz 3500kg notiek pēc principa “2+2+1”. Proti, pirmreizējā apskate jāveic divu gadu laikā pēc auto reģistrācijas, nākamā apskate jāveic divu gadu laikā pēc pirmreizējās apskates, bet turpmāk (kad auto sasniedz 4 gadu vecumu) apskate jāveic ik pēc gada.

21. "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga" - 21 919

19.10.2016.

Aicina Saeimu atcelt esošo ceļa nodokli autotransportam un izveidot tā iekasēšanu ar reālo degvielas patēriņu pēc Igaunijas vai Lietuvas parauga.

16.11.2016. Sākotnējas izvērtēšanas sēde. Komisija uzklausīja iesniedzēju. Nolēma turpināt skatīt minēto iesniegumu pēc tam, kad komisija iepazīsies ar Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu par kolektīvo iesniegumu "Par ceļiem bez bedrēm".

11.01.2017. Sākotnējas izvērtēšanas sēde. Piedalījās Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji, iesnieguma pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt darbu pie lēmuma projekta sagatavošanas.

22.02.2017. Komisija nolemj turpināt darbu pie lēmuma projekta sagatavošanas.

01.03.2017. Komisija atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu.

09.03.2017. Saeima atbalstīja lēmuma projektu nodot Finanšu ministrijai, lai tās izveidotā Nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.—2021. gadam izstrādes darba grupa veic šā kolektīvā iesnieguma izvērtēšanu.

26.04.2017. Komisijā saņemta Finanšu ministrijas atbildes vēstule (izvērtējums) uz Saeimas doto uzdevumu., kurā norādīts, ka Nacionālā trīspusējās sadarbības padome un Satiksmes ministrijas izveidotā ekspertu darba grupa nav atbalstījusi šo iniciatīvu.

22. "Pensija bez nodokļa" - 10 748

21.10.2016.

Veikt grozījumus likumdošanā, nosakot, ka par valsts maksātajām pensijām 1.līmeņa pensijām nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

16.11.2016. Sākotnējas izvērtēšanas sēde. Komisija apspriež iesnieguma nodošanu tālākai izvērtēšanai Saeimas darba grupai. Plānots, ka darba grupā piedalīsies Saeimas Sociālo darba lietu komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti.

14.12.2016. Komisija nolemj rosināt Saeimai nodot iesniegumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai grozījumu likumprojekta sagatavošanai.

22.12.2016. Saeima atbalsta komisijas sagatavoto lēmuma projektu. (http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/9E65844A02AAD71DC225809100314DB9?OpenDocument)

Sociālo un darba lietu komisija izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (pieņemts Saeimā 27.09.2018.). Saskaņā ar grozījumiem palielināts neapliekamais minimums pensiju saņēmējiem - 2019. gadā neapliekamais minimums tika noteikts 3240 eiro apmēra (270 eiro mēnesī) un sākot no 2020. gada – 3600 eiro apmērā (300 eiro mēnesī).

Sākot no 2023.gada neapliekamais minimums noteikts 500 eiro apmērā.

23. "Par progresīvu nodokļu sistēmu" - 10 657

13.12.2016.

Aicina izstrādāt likumu, kas uzliktu par normu, lai viens no galvenajiem kritērijiem, veidojot nodokļu politiku, būtu nevienlīdzības mazināšana.

11.01.2017. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Piedalījās iesnieguma pilnvarots pārstāvis un Finanšu ministrijas pārstāvis.

08.02.2017. Sākotnējas izvērtēšanas sēdes turpinājums. Piedalās Finanšu ministrija, Latvijas darba devēju konfederācija, iesnieguma pilnvarots pārstāvis. Nolemj turpināt skatīt iesniegumu komisijā un uz nākamo sākotnējās izvērtēšanas sēdi uzaicināt Ekonomikas ministriju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

01.03.2017. Sākotnējas izvērtēšanas sēde. Piedalās Ekonomikas ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, iesnieguma autors. Komisija nolemj turpināt darbu pie Saeimas lēmuma projekta sagatavošanas.

08.03.2017. Komisija atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu.

16.03.2017. Saeima atbalstīja lēmuma projektu.

02.05.2017. ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.245 tika apstiprinātas Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam, kas stājās spēkā no 2018. gada 1. janvāra. Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gadu tika ieviestas būtiskas izmaiņas darbaspēka nodokļos, ar kurām tiek veicināta ienākumu nevienlīdzības mazināšana:

• ieviesta progresīva iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) sistēma, kur ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā IIN likme ir samazināta līdz 20%, ienākumiem no 20 004,01 eiro līdz 55 000 eiro gadā (2019. gadā – 62 800 eiro) saglabājas likme – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro gadā (2019. gadā – 62 8000 eiro) likme ir 31,4%;

• paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums – ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī neapliekamais minimums 2018. gadā ir 200 eiro mēnesī (2019. gadā - 230 eiro, 2020. gadā - 250 eiro mēnesī). Savukārt ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī (2019. gadā līdz 1100 eiro, 2020. gadā līdz 1200 eiro mēnesī) neapliekamais minimums tiek aprēķināts atbilstoši formulai un tas pakāpeniski samazinās līdz pie ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī (2019. gadā virs 1100 eiro, 2020. gadā virs 1200 eiro mēnesī) sasniedz 0 un vairs netiek piemērots.

• paaugstināts pensionāra neapliekamais minimums no 235 eiro mēnesī (2017. gadā) līdz 250 eiro mēnesī 2018. gadā, turklāt tas ar katru gadu pieaugs, 2019. gadā sasniedzot 270 eiro mēnesī, bet 2020. gadā 300 eiro mēnesī;

• paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošu personu no 175 eiro (2017. gadā) līdz 200 eiro 2018. gadā, kas ar katru gadu pieaug, 2019. gadā sasniedzot 230 eiro, bet 2020. gadā 250 eiro mēnesī par apgādībā esošu personu;

• paaugstināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme par 1 procentpunktu (0,5% darba devējam un 0,5% darba ņēmējam), novirzot šos līdzekļus veselības aprūpes nozares finansēšanai;

• reformēts solidaritātes nodoklis, kas ar 2018. gadu tika sadalīts pa maksājumiem valsts budžetā veselības finansēšanai (1%), nodokļu maksātāja privātajā pensiju kontā (4%), fondētajā pensiju kontā (6%) un valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos (13,59%) un progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes 31,4% nodrošināšanai (10,5%). Ar 2019.gadu ir veiktas izmaiņas solidaritātes nodoklī, nosakot likmi – 25,5% apmērā, kas tiek sadalīta: valsts budžetā veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai (1 %), valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos (14 %), iedzīvotāju ienākuma nodokļa nodrošināšanai (10,50 %);

• paaugstināta minimālā mēneša darba alga līdz 430 eiro

13.09.2019. Ministru kabineta sēdē valsts budžeta 2020. gadam izstrādes ietvaros, Finanšu ministrijai uzdots sagatavot un finanšu ministram kā Ministru kabineta lietu līdz 31.10.2019. iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai", kas paredz paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 300 eiro mēnesī un paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.

Saskaņā ar valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Finanšu ministrijai, sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, līdz 31.05.2020. jāizstrādā nākamās vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, kurās ietverts arī uzdevums samazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā, stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus.

Saskaņā ar valdības rīcības plāna 5.1.uzdevumu Finanšu ministrijai līdz 2020.gada 31.maijam ir uzdots kopīgi ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam mērķis ir: mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai. Tās trīs galvenie virzieni: taisnīgums, vienkāršība, konkurētspēja.

24. "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu" – 10 594

15.03.2017.

Aicina Saeimu lemt par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu depozītu sistēmas izveidi Latvijā.

05.04.2017. Komisijā iesākta sākotnēja izvērtēšana, kurā tika uzklausīti iesnieguma iesniedzēju pilnvaroti pārstāvji.

19.04.2017. Sākotnējas izvērtēšanas sēde. Piedalās VARAM, Valsts vides dienesta, LASUA, LASA, Zaļais punkts pārstāvji. Prezentācija

10.05.2017. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Piedalās Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes, Tirgotāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Rīgas domes, Zaļās jostas un Pašvaldību savienības pārstāvji.

17.05.2017. Komisija diskutē par iesnieguma turpmāko virzību.

24.05.2017. Komisija diskutē par iesnieguma turpmāko virzību.

31.05.2017. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2017. gada 8.j ūnija sēdē.

08.06.2017. Saeima atbalstīja lēmuma projektu uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt šajā jomā tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs, sagatavot informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai noteiktu PET pudeļu, stikla pudeļu un skārdeņu, kā arī cita veida iepakojumu depozītu sistēmas izveides principus, iekļaujot šajā ziņojumā informāciju par to, kā tiek veikta sabiedrības, pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju izglītošana minētajā jomā, un iesniegt to Saeimai līdz 2018.gada 1.martam.

28.12.2017. Saeimā saņemts informatīvs ziņojums, kurā VARAM sniedz depozīta sistēmas salīdzinājumu Lietuvā un Igaunijā, kā arī norāda nepieciešamo grozījumu apjomu normatīvajos aktos depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, bet nenorāda paredzamos ieviešanas termiņus.

24.10.2019.Saeima apstiprina grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem Latvijā tiek ieviesta depozīta sistēma no 2022.gada. Likums jāsūta saskaņošanai ar Eiropas Komisiju.

25. "Maksāt tikai par patērēto elektroenerģiju" - 9953

24.04.2017.

Aicina atcelt 01.08.2016. SPRK apstiprinātos AS "Sadales tīkls" sadales pakalpojumu tarifus daļā, kas attiecas uz maksājumu par elektroenerģijas pieslēguma nodrošinājumu, kas maksājams neatkarīgi no tā, vai tiek patērēta elektroenerģija.

10.05.2017. Komisija konstatē, ka pēc Iedzīvotāju reģistra datiem kolektīvais iesniegums neatbilst Kārtības ruļļa 131.³ panta prasībām.

Komisija nolemj atstāt bez tālākās izskatīšanas Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Maksāt tikai par patērēto elektroenerģiju".

26."Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim"

04.04.2017.

17.05.2017. Komisijas sēdē komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim", konstatēja, ka nav ievērota kolektīvā iesnieguma iesūtīšanas Saeimā procedūra atbilstoši Saeimas kārtības rullim un nolēma to atstāt bez turpmākās izskatīšanas.

27. "Par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās" – 11 212

02.06.2017.

Ierosinājums izteikt Satversmes 36. pantu šādā redakcijā: "Valsts Prezidentu ievēlē atklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu".

04.07.2017. Sākotnējā izvērtēšana. Piedalās autors Jānis Veide un konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

28.07.2017. Komisija atbalsta sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolemj to virzīt izskatīšanai tuvākajā Saeimas sēdē.

07.09.2017. Saeima atbalstīja lēmuma projektu nodot iesniegumu izvērtēšanai Saeimas Juridiskajai komisijai līdz 2017. gada 1. janvārim.

Iesniegums tika nodots Juridiskās komisijas darba grupai, kas tika izveidota, lai strādātu ar LR Satversmi.

01.01.2019. Stājas spēkā grozījumi Satversmē par Valsts Prezidenta atklātu ievēlēšanu.

28. "Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!" – 10 015

29.08.2017.

1. Samazināt PVN likmi līdz 5 procentiem svaigai gaļai, svaigām zivīm, medum, olām, pilngraudu produktiem, Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, pienam un tā izstrādājumiem, kuri nav papildus saldināti (biezpiens, siers, sviests, krējums, kefīrs, paniņas, bezpiedevu jogurts).

2. Palielināt PVN likmi līdz 31 procentam saldinātiem dzērieniem un saldinātiem konditorijas izstrādājumiem, produktiem, kuri satur mākslīgi, iegūtas trans taukskābes un produktiem, kuros pievienotais sāls daudzums pārsniedz 1,25g uz 100g.

27.09.2017. Iesnieguma sākotnējā izvērtēšana. Piedalās iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija nolemj turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

25.10.2017. Komisijas sēde. Piedalās Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Pārtikas Uzņēmumu Federācijas pārstāvji. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

29.11.2017. Komisijas sēdē komisijas deputāti neatbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma sagatavot citu Saeimas lēmuma projektu.

07.12.2017. Komisijas sēdē deputāti vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2017. gada 14. decembra sēdē.

14.12.2017. Saeimas 2017. gada 14. decembra sēdē atbalstīts šāds lēmuma projekts:

Pamatojoties uz 2017. gada 22. novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka, sākot no 2018. gada 1. janvāra, svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiks piemērota nodokļa samazinātā likme piecu procentu apmērā, atzīt 10 015 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!” par apmierinātu daļā, kas attiecas uz iesniegumā izvirzīto prasījumu samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem.

Saeima saglabā samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijas augļiem, dārzeņiem un ogām vismaz līdz 2023.gada 31.decembrim.

Savukārt pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvju un citu institūciju sniegtajiem viedokļiem un ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības direktīvas neparedz vairāk kā vienas pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes un divu samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmju piemērošanu, kā arī to, ka valdības atbalstītās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam neparedz nodokļu paaugstināšanu, noraidīt kolektīvo iesniegumu daļā par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes noteikšanu pārējiem kolektīvajā iesniegumā minētajiem pārtikas produktiem un pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanu kaitīgiem produktiem.

29. "Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties" - 10 989

18.09.2017.

Ierosinājums no Saeimas Kārtības ruļļa 139. panta 1.daļas pēdējā teikuma "Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret" vai "atturas"" - svītrot vārdus "vai atturas".

04.10.2017., 11.10.2017. Komisija iesāk iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un uzklausa iesnieguma iesniedzēju pilnvaroto pārstāvi. Komisija nolemj nodot iesniegumu izvērtēšanai Saeimas Juridiskajai komisijai (līdz 2018. gada 15. janvārim).

19.10.2017. Saeima atbalsta komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Iesniegums darba grupā 12.Saeimas darbības laikā nav atbalstīts.

13. Saeimā deputāti A. Kaimiņš un A.Gobzems iesnieguši priekšlikumus par “atturas” izslēgšanu likumprojektā “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.178/Lp13) pirms otrā lasījuma.

19.02.2020. Saeimas Juridiskā komisija atbalsta vārda “atturas” izslēgšanu no Saeimas Kārtības ruļļa 139. un 141 .panta. Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimas plenārsēdē.

13. Saeimas laikā grozījumi Saeimas kārtības rullī netiek pieņemti.

30. "Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā" - 10 139

15.01.2018.

Ierosinājums pieņemt Kopdzīves likumu

31.01.2018. Sākotnējās izvērtēšana sēde komisijā. Piedalās iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolemj turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

07.03.2018. Komisija ar balsu vairākumu atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu par iesnieguma noraidīšanu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2018. gada 15. marta sēdē.

15.03.2018. Saeima ar balsu vairākumu nolēmusi noraidīt iesniegumu.

31. "Par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu" – 10 156

18.01.2018.

Ierosinājums Saeimai rast risinājumu Valsts fondēto pensiju shēmas uzkrājuma mantošanai

22.02.2018. Iesnieguma sākotnējās izvērtēšanas sēde komisijā. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

14.03.2018. Sākotnējās izvērtēšana sēdes turpinājums komisijā. Piedalās Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji. Nolemj turpināt darbu pie Saeimas lēmuma projekta sagatavošanas.

18.04.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2018. gada 26. aprīļa sēdē.

26.04.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu.

13.06.2018. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" 2.lasījumā, iekļaujot tajā normas, kas paredz iespēju valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem uzkrāto kapitālu mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā. LIVS nr.914/Lp12

07.11.2018. Stājas spēkā grozījumi “Valsts pensiju likumā”, kas paredz iespēju valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem uzkrāto kapitālu mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā.

32. "Par bilingvālās izglītības saglabāšanu" – 12 053

22.01.2018.

Ierosinājums Saeimai rast risinājumu bilingvālās izglītības modeļa saglabāšanai tādā veidā, kādā tā ir noteikta ar 2005. gada 13. maija Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2004-18-0106.

14.02.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Piedalās iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolemj noraidīt kolektīvo iesniegumu, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 ceturto daļu.

22.02.2018. Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma noraidīšanu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2018. gada 1. marta sēdē.

01.03.2018. Saeima iesniegumu noraidīja.

33."Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu"- 10 748

07.03.2018.

Aicina saglabāt šobrīd esošo kārtību, kad bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma.

28.03.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Piedalījās iesnieguma iesniedzēju pilnvarotie pārstāvji un Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

18.04.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums komisijā. Piedalās Veselības ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, biedrības "Vecāki par izglītību" pārstāvji, kā arī iesnieguma iesniedzēju pilnvarotās pārstāves. Nolemj turpināt darbu pie Saeimas lēmuma projekta sagatavošanas.

25.04.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2018. gada 3. maija sēdē.

03.05.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu.

Kolektīvais iesniegums "Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu" zaudēja aktualitāti, kad 12. Saeima pieņēma grozījumus Vispārējās izglītības likumā, saglabājot 32. panta otrajā daļā normu, ka pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.

Likuma 32. panta trešā daļa nosaka: "(3) Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm vai vienu gadu vēlāk, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu."

34."Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana"- 10 142

13.04.2018.

Rast iespēju saņemt pārmaksātos nodokļus arī tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot sarežģīto dokumentu aizpildīšanas sistēmu, nelieto internetbankas un nav ieguvuši augstāko juridisko/ekonomisko izglītību - tomēr strādā un maksā nodokļus.

02.05.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

23.05.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde komisijā. Piedalās Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Rīgas interešu izglītības metodiskā centra pārstāvji. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

06.06.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Komisija nolēma turpināt izvērtēšanu.

24.07.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2018. gada 13. septembra sēdē.

13.09.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma uzdot Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādāt normatīvos aktus, kā arī rast iespējamo tehnisko risinājumu valsts pārvaldē esošo iestāžu informācijas sistēmu salāgošanai, lai Valsts ieņēmumu dienests spētu automātiski atmaksāt pārmaksātos nodokļus.

Lai izpildītu Saeimas doto uzdevumu par pārmaksātā IIN automātisko atmaksu, pašlaik ir veikti šādi pasākumi:
• apzināts vispārējais ietvars un priekšnoteikumi pārmaksātā IIN automātiskās atmaksas īstenošanai. Secināts, ka automātisku pārmaksātā IIN atmaksu iespējams veikt ierobežotā apmērā un šādos gadījumos:
o pārmaksātā IIN automātisko atmaksu tehniski iespējams īstenot par 2021.taksācijas gadu (atmaksa notiek 2022.gadā);
o ja nodokļa maksātājam nav pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju (nodokļa maksātājs neveic saimniecisko darbību, nesaņem ārvalstu ienākumus, negūst citus ienākumus, par kuriem nav sniegts paziņojums Valsts ieņēmumu dienestam (VID)). Tādējādi pārmaksātā IIN automātisku atmaksu būs iespējams veikt tikai personām, kurām IIN ir ieturēts nodokļa izmaksas vietā;
o VID rīcībā būs informācija par nodokļa maksātāja kontu, uz kuru VID atmaksāt IIN pārmaksu (VID maksātāja vietā nevar pieņemt lēmumu un izvēlēties kontu)
o pārmaksātā IIN automātiskā atmaksa varēs notikt tikai pēc IIN gada ienākuma deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām (paredzot laiku VID informācijas apstrādei pēc šī termiņa), jo gada ienākumu deklarācijas neiesniegšana tiek uzskatīta par maksātāja apliecinājumu, ka viņam nav deklarējumu ienākumu (šāda sistēma principā pastāv jau pašlaik);
o pārmaksātā IIN automātiskā atmaksa varēs notikt tikai gadījumos, ja par viņam izmaksātajām summām būs sniegta nepieciešamā informācija (piemēram, darba devējs būs sniedzis pārskatus par darbiniekiem);
o VID būs noslēdzis līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par informācijas sniegšanu par nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem elektroniskā formā, un pakalpojuma sniedzējs būs saņēmis nodokļa maksātāja piekrišanu šādas informācijas nodošanai (attiecas uz tādu sensitīvu informāciju kā, piemēram, izdevumi par ārstniecības pakalpojumiem);
o automātiska pārmaksātā IIN atmaksa varēs notikt tikai tad, ja tā veidosies nodokļa maksātāja diferencētā neapliekamā minimuma, papildu atvieglojumu rezultātā (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā arī tikai par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem pakalpojumu sniedzējs būs elektroniski iesniedzis informāciju VID. Automātiska pārmaksātā nodokļa atmaksa nenotiks par:
- atvieglojumu par apgādībā esošām personām (padziļināti izvērtējot secināts, ka VID nevar pieņemts lēmumu, kurai personai šis atvieglojums pienākas);
- attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem VID nav informācijas (piemēram, ārstniecības vai izglītības pakalpojums saņemts ārvalstīs),
- nodokļa maksātāja ģimenes locekļu (piemēram, bērnu, laulātā) attaisnotajiem izdevumiem.
• pieprasījuma veidā ES dalībvalstu fiskālajiem/nodokļu atašejiem lūgta informācija no citām ES dalībvalstīm saistībā ar tajās pastāvošo praksi saistībā ar pārmaksātā IIN automātisko atmaksu; tiek apkopota saņemtā informācija;
• VID pašlaik sadarbībā ar veselības nozari strādā pie risinājuma, lai rastu iespēju, ar maksātāja piekrišanu, informāciju par attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības pakalpojumiem sniegt VID gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanai; vienlaikus strādāts pie iespējamo risinājumu izvērtēšanas, lai nodrošinātu pārbaudes mehānismu un minētos izdevumus vēlreiz neapmaksā cita persona (apdrošinātājs, darba devējs u.tml.). Tiek plānots darbs, lai apzinātu citu pakalpojumu sniedzēju tehniskās iespējas sniegt VID nepieciešamo informāciju, vienlaikus vērtējot papildu administratīvo slogu, kāds tiks radīts informācijas sniedzējiem.

27.11.2020. Saeima pieņem likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pienākumu veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) pārmaksas automātisku atmaksu, kā arī priekšnosacījumus IIN pārmaksas automātiskās atmaksas veikšanai.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa tiks veikta, sākot ar 2023. gadu par 2022. taksācijas gadu un turpmākajiem gadiem.

VID veiks IIN pārmaksas automātisku atmaksu nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, ja tiks izpildīti noteikti nosacījumi:

1)    nodokļa maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību, nav guvis ienākumus ārvalstīs, nav guvis citus ienākumus, par kuriem informācija ir ietverama gada ienākumu deklarācijā un IIN maksājams rezumējošā kārtībā;

2)    nodokļa maksātājam nav nodokļu parādu;

3)    IIN pārmaksas automātiskā atmaksa varēs notikt tikai tad, ja pārmaksu veidos šādi faktori:

a) gada diferencētā neapliekamais minimums;

b) pensionāra neapliekamais minimums;

c) papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem);

d) progresīvā IIN likme;

e) noteiktos gadījumos – atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana;

f)  par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kas izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam;

4) VID rīcībā ir informācija par norēķinu kontu Latvijā, uz kuru veicama IIN pārmaksas atmaksa (šāda informācija nodokļa maksātājam, kurš vēlas saņemt IIN pārmaksas automātisku atmaksu, jāsniedz vienreiz. Pēc tam – ja mainās konts un nodokļa maksātājs joprojām vēlas saņemt IIN pārmaksas atmaksu).

Lai nodokļa maksātājs saņemtu IIN pārmaksas automātisku atmaksu 2023. gadā par 2022. gadu, nodokļa maksātājam līdz 2023. gada 30. septembrim ir jāiesniedz VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā informācija par aktuālo personīgo norēķinu kontu Latvijā, kur vēlas saņemt IIN pārmaksas automātisko atmaksu. Vienlaikus nodokļa maksātājam ir tiesības līdz pēctaksācijas gada 30. septembrim sniegt informāciju VID par atteikšanos no IIN pārmaksas automātiskās atmaksas, ja nodokļa maksātājs nevēlas izmantot tiesības saņemt IIN pārmaksas automātisko atmaksu.

35."Zemei zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā"- 10 516

20.04.2018.

Aicina rast iespēju nodot zemi to namu iedzīvotāju īpašumā, kuri atrodas uz šīs zemes. Valsts izmaksā īpašniekam zemes vērtību, piedāvā ekvivalentu zemes gabalu par atvieglotu samaksu vai bez samaksas.

16.05.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā

13.06.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde komisijā. Piedalās 12.Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs un 12.Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis V.Valainis. Komisija turpinās skatīt iesniegumu.

12.09.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2018. gada 20. septembra sēdē.

20.09.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Komisija 2018. gada 25. septembra sēdē vienojās, ka atbildīgajām institūcijām nepieciešams rast kopīgus un visām iesaistītajām pusēm pieņemamus risinājumus, kas novērstu vēsturiski valsts pieļauto kļūdu dalītā īpašuma radīšanā. Komisijas ieskatā bija pozitīvi vērtējams Iesniegumā piedāvātais priekšlikums, ka valsts iestājas kā starpnieks starp dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās un zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas minētās daudzdzīvokļu mājas.

Komisija nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu izvērtēt Iesniegumā piedāvāto iniciatīvu un sniegt viedokli par to, kā arī ieteikumus minētā problēmjautājuma risinājumam.

02.11.2018. Komisija saņēma Ministru kabineta atbildes vēstuli, kurā tiek darīts zināms, ka dalītā īpašuma izbeigšana, kuras ietvaros valsts iegūst īpašumā zemi zem privatizētām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, izmaksātu vismaz 300 miljonus euro. Turklāt potenciālās izmaksas būtiski variētu atkarībā no tā, kāds būtu galīgais risinājums visam procesam.

Ministru kabinets savā atbildes vēstulē norādīja, ka savu redzējumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir piedāvājis, izpildot Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 53. punktā noteikto uzdevumu un 2015. gada 1. oktobrī, iesniedzot Saeimā likumprojektu "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums" (Saeimas reģ. Nr. 395/Lp12). Uz 2015. gadā iesniegtā likumprojekta bāzes Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidotajā darba grupā ir izstrādāts jauns likumprojekts.

Ministru kabinets uzskata, ka abos minētajos likumprojektos piedāvātais tiesiskais mehānisms piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir saprātīgs risinājums sarežģītajā tiesiskajā situācijā, kas pastāv starp daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem, un šie likumprojekti ietver regulējumu, kas respektē abu iesaistīto pušu tiesības un intereses.

2020.gada Saeimas rudens sesijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tiek skatīts likumprojekts "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums".

10.06.2021. Saeima 2.lasījumā pieņem likumprojektu "Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums" (priekšlikumi 3.lasījumam jāiesniedz līdz 2021. gada 10.augustam). Likumprojektā attiecībā uz zemes zem dzīvojamās mājas atsavināšanas tiesību izmantošanu un izpirkuma cenu paredzēti šādi nosacījumi:

*Lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu.

* Lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu un šā panta pirmajā daļā minētā pilnvarojuma došanu (ja tāds tiek dots) ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem.

*Izpirkuma cenu šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķina Valsts zemes dienests.

* Dzīvokļu īpašnieki atsavināmo zemi izpērk par izpirkuma cenu, kuru veido atsavināmajā zemē ietilpstošo zemes vienību un zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa.

*Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā izpirkuma cenas daļu atbilstoši tā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.

*Izpirkuma cenas aprēķināšanai izmanto zemes vienībai un zemes vienības daļai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto kadastrālo vērtību, kas ir spēkā šā likuma 8. pantā minētā paziņojuma izdošanas dienā. "

25.11.2021. Saeima 3.lasījumā pieņem likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”  (Nr. 155/Lp13). Likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. 

36."Par deputātu atsaukšanu" – 10 078

17.05.2018.

Iniciatīvas būtība ir nodrošināt iespēju atsaukt atsevišķus deputātus un apturēt uz laiku visu līmeņu pilnvaras, ja deputāti pēc ievēlēšanas lauž zvērestu, nepilda dotos solījumus, veic pretvalstisku darbību, vai pret viņiem ir ierosinātas krimināllietas un ar savu darbību deputāti turpina graut valsts pārvaldes prestižu.

06.06.2018., 05.09.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija nolemj nodot iesniegumu izvērtēšanai Saeimas Juridiskajai komisijai

13.09.2018. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

2022. gadā Juridiskā komisija informē, ka šis ir konceptuāls, plaši, visaptveroši un Satversmes grozījumu līmenī vērtējams jautājums.

13.Saeimas Juridiskā komisija jautājumu nav skatījusi. 

37. "Maksāt tikai par patērēto elektroenerģiju" – 11 164

24.05.2018.

Aicina atcelt OIK un pārskatīt As "Sadales tīkls "tarifus par elektroenerģijas pārvades un pieslēguma nodrošināšanas pakalpojumiem.

13.06.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

10.10.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2018. gada 18. oktobra sēdē.

18.10.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Kolektīvajā iesniegumā minētos jautājumus komisija izvērtē strādājot pie likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (77/Lp13) (8.07.2019 pieņemts 2.lasījumā) un veicot parlamentāro kontroli par Saeimas 10.01.2019 lēmuma “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” izpildi.

30.01.2020. Likums "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" tika pieņemts Saeimā 3.lasījumā.

17.10.2020. Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus Elektroenerģijas likumā, kas paredz OIK atcelšanu elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

38."Simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai" – 10 577

10.08.2018.

Piedāvā izvērtēt un samazināt Latvijas simtgades svinību tēriņus no valsts budžeta un finansējuma piešķiršana onkoloģisko slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai.

12.09.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzējs, un Kultūras ministrijas pārstāvji. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

03.10.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde komisijā. Piedalās Veselības ministrijas pārstāvji.

24.10.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2018. gada 1. novembra sēdē.

01.11.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

12.03.2019. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde. Pēc būtības atbalsta finansējuma palielinājumu nākamajā budžeta plānošanas periodā, bet komisijas ieskatā ir nepareizi pretnostatīt veselības nozari kultūras nozarei.

39."Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu!"- 13 898

28.11.2018.

Rast risinājumu sociālās solidaritātes celšanai Latvijā, mainot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

19.12.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2019. gada 10. janvāra sēdē.

10.01.2019. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tālākai izvērtēšanai.

19.02.2019. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sēdē izskatīja iesniegumu, kā arī iepazinās ar Saeimas analītiskā dienesta apkopoto informāciju par citu valstu normatīvo regulējumu saistībā ar kompensācijām parlamenta deputātiem.

Izvērtējot citu valstu normatīvo regulējumu un Iesniegumā piedāvāto priekšlikumu, Komisija vienojās, ka šo konceptu būtu nepieciešams papildus izdiskutēt un izvērtēt no sistēmiskā viedokļa.

Komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu, Valsts kancelejai, strādājot pie atlīdzības sistēmas reformas un konkrēta likumprojekta, izvērtēt iesniegumā minēto, kā arī ņemt vērā citu valstu pieredzi un normatīvo regulējumu šajā jautājumā.

02.04.2019. Komisija saņēma Valsts kancelejas atbildi, kurā Komisija tika informēta par to, ka ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidei, kas ietver arī izmaiņas Saeimas deputātu atlīdzības normatīvajā regulējumā. Izpildes termiņš ir noteikts 2019. gada rudens.

Valsts kanceleja izvērtēja Saeimas analītiskā biroja 2019.gadā sagatavoto apkopojumu par citu valstu pieredzi saistībā ar kompensāciju izmaksu parlamenta deputātiem un secināja, ka Latvijas normatīvie akti, kas nosaka tiesības deputātam saņemt atlaišanas pabalstu sakarā ar mandāta izbeigšanos, nav pretrunā citu ES valstu praksei, kur deputātiem tiek nodrošinātas analoģiskas sociālās garantijas. Līdz ar to, netiek paredzēts mainīt šobrīd noteikto kārtību attiecībā uz Saeimas deputātu atlīdzības noteikšanu, kā arī sociālo garantiju loku.

40.“Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā"- 10 945

29.11.2018.

Rast risinājumu azartspēļu aizliegšanai visā Latvijas teritorijā, veicot grozījumus Azartspēļu likumā, paredzēt, ka turpmāk kazino drīkstētu ierīkot tikai luksusa klases viesnīcās.

19.12.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzējs. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2019. gada 10. janvāra sēdē.

10.01.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

28.02.2019. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma uzdot Finanšu ministrijai atkārtoti pārskatīt un lūgt iesaistītām valsts institūcijām (Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) sniegt atzinumus par politikas plānošanas dokumentu - "Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2019.-2026. gadam", virzīt to izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā, un atbilstoši valdības lemtajam, ja nepieciešams, sagatavot un iesniegt Saeimā attiecīgus grozījumu "Azartspēļu un izložu likumā".

Atbilstoši Saeimas sēdē lemtajam, saskaņošanas procesā iesaistītās puses ir atkārtoti sniegušas atzinumus Finanšu ministrijai par izsludināto Azartspēļu un izložu pamatnostādņu (turpmāk – AI pamatnostādnes) projektu, izklāstot savu vērtējumu arī attiecībā uz kolektīvajā iesniegumā “Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā" iekļauto priekšlikumu.

Pilnveidojot pamatnostādņu projektā iezīmētos iespējamos risinājumus, tika izvērtēta arī papildus saņemtā informācija, piemēram, 2019. gada jūnijā publicētais Veselības ministrijas pētījums “Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” (Veselības ministrija, Rīga, 2019.gads).

AI pamatnostādņu projektā, izvērtējot faktisko situāciju Latvijā, paredzēts ieviest sistēmiski jaunus virzienus atkarības profilaksei, izvirzot stingras prasības azartspēļu organizētājiem ievainojamības līmeņa mazināšanai un kontrolei, problemātisku spēlētāju atbalstam un sabiedrības izglītošanai.

AI pamatnostādņu projektā atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei ir piedāvāti risinājumi, pārskatot valsts iestāžu kompetences, samazinot administratīvo slogu gan uzņēmēju pusē, gan optimizējot valsts pārvaldes darbību.

AI pamatnostādņu projekts paredz veikt izmaiņas azartspēļu un izložu nozares uzraudzības procesos un modelī, kas ietvers valsts institūciju funkciju pārdali, kā arī patstāvīgu un visaptverošu azartspēļu un izložu nozares attīstības tendenču monitoringu.

29.06.2021. Ministru kabinets apstiprina AI pamatnostādņu projektu. Pamatnostādnēs kā viens no uzdevumiem paredzēts:

Paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles, paredzot lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanu tikai valsts līmenī.

Normatīvajos aktos noteikt šādus papildu kritērijus jaunu azartspēļu vietu atvēršanai, nosakot, ka aizliegts organizēt azartspēles:

a) ēkās vai būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes un 250 metru attālumā/ perimetrā no to ieejas;

b) publiskos spēļu un rekreācijas laukumos (termins “publiskais spēļu un rekreācijas laukums” tiek lietots 2020.gada 7.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 18 “Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi” izpratnē) un 250 metru attālumā/ perimetrā no to ieejas;

c) dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.

41. "Publisku revīziju Saeimas budžetam!"-10 628

30.11.2018.

Veikt nepieciešamās izmaiņas Saeimas Kārtības rullī un Valsts kontroles likumā, lai Saeimas budžeta revīziju turpmāk varētu veikt Valsts kontrole.

19.12.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzējs. Tika nolemts turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

16.01.2019. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēde. Piedalās Valsts kontroles pārstāvji, Saeimas administrācijas un Juridiskā biroja pārstāvji. Komisija nolēma nodot iesniegumu Juridiskajai komisijai tālākai izvērtēšanai.

31.01.2019. (24.01.2019. sēdes turpinājums) Saeima atbalsta lēmuma projektu un Juridiskā komisija strādā ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.178/Lp13). Pirms otrā lasījuma Saeimā un pie attiecīgajiem pantiem ir plānots skatīt arī kolektīvo iesniegumu.

02.02.22. Juridiskā komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu, kas konceptuāli jau tika atbalstīts likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" (Nr.178/13) 85.priekšlikumā. Komisija nolēma, ka nepieciešama Valsts kontroles, Juridiskās komisijas, Juridiskā biroja un Publisko izdevumu komisijas sadarbība likumdošanas normu pilnveidošanā.

13.Saeima neturpināja Saeimas kārtības ruļļa izskatīšanu, un līdz ar to minētais 85. priekšlikums nav pieņemts.

14. Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisija ir sākusi darbu pie grozījumiem Saeimas kārtības rullī.

42."Samazināt noteikto “normālo” darba stundu skaitu" – 10 947

14.01.2019.

Aicina samazināt noteikto "normālo darba laiku" likumā līdz 32 stundām nedēļā.

06.02.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

20.02.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Piedalās Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2019. gada 28.feburāra sēdē.

28.02.2019. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei tālākai izvērtēšanai.

Iesniegums izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) 2019. gada 15. marta sēdē, kurā nolēma neatbalstīt iniciatīvu par grozījumu veikšanu normatīvajos aktos par darba dienas saīsināšanu līdz 6,4 stundām, informēt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sekretariātu par DLTSA pieņemto lēmumu un aicināt NTSP lemt par tālāko iniciatīvas par darba dienas saīsināšanu līdz 6,4 stundām virzību, kā arī vienlaikus vērtēt vai nav nepieciešams padziļinātāks pētījums par darba dienas saīsināšanu. Minētā iniciatīva tiks izskatīta kādā no nākamajām NTSP sēdēm.

26.11.2020. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē nolemts: Atbilstoši Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2019. gada 15. marta sēdē lemtajam (protokols Nr. 31-06 – 15/03), neatbalstīt Latvijas pilsoņu kolektīvajā iesniegumā "Samazināt noteikto "normālo" darba stundu skaitu" ietverto aicinājumu "samazināt noteikto "normālo darba laiku" likumā līdz 32 stundām nedēļā".

43."Par Bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu" – 10 226

01.02.2019.

Lūdz rast risinājumu pieaugošajam smagu saslimšanu (krūts, prostatas vēzis, diabēts, bērniem attīstības traucējumi) skaitam, kuru iemesls ir toksiskas vielas – Bisfenola A – esamība plastmasas pārtikas iepakojumos un traukos.

27.02.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis.

06.03.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Piedalās Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pārtikas veterinārā dienesta pārstāvji, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore, profesors Ivars Kalviņš. Komisija nolēma nodot iesniegumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai

14.03.2019. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Kolektīvajā iesniegumā minētos jautājumus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdevusi izvērtēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijai. Apakškomisija gaida informāciju no kompetentajām ministrijām.

29.01.2020. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē nolemts sagatavot Saeimas lēmuma projektu ar uzdevumu Ministru kabinetam par uzdevuma došanu veikt pētījumu iepakojuma satura jomā.

13.01.2021. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sāk Zemkopības ministrijas informatīvā ziņojuma izvērtēšanu.

20.01.2021. Komisija nolemj vērsties Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar lūgumu izvērtēt iespēju grozīt Iepakojuma likumu, iekļaujot tajā regulējumu par nepieciešamību uz pārtikas produktu iepakojumiem norādīt, ka tie satur bisfenolu A.

09.02.2021 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta informatīvo ziņojumu par pārtikas iepakojuma sastāvā esošo ķīmisko vielu ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizlieguma ietekmi uz konkurētspēju, kā arī Eiropas Savienības un nacionālo tiesību regulējumu par bisfenolu A, kā arī Mandātu komisijas aicinājumu.

Komisijas nosūta vēstuli Ekonomikas, Zemkopības un Veselības ministrijām ar aicinājumu izvērtēt minēto Ministru kabineta informatīvo ziņojumu, ņemot vērā komisijā izskanējušās debates, kā arī ierosinājumu par norādes marķējuma ieviešanu uz pārtikas produktu iepakojuma, kurā tiktu norādīts, vai iepakojums satur bisfenolu A.

Ir saņemtas atbildes no Ekonomikas ministrijas (Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija pauž skepsi par norādes marķējuma ieviešanu uz pārtikas produkta iepakojuma par bisfenola A esamību iepakojumā) un Veselības ministrijas (kura norāda, ka līdz EK pārskata ES tiesību aktus pārtikas kontaktmateriālu jomā (2022.g. beigas) nav pamata nacionālā līmenī noteikt bisfenola A izmantošanas pilnīgu aizliegumu).

Komisija nav sasaukusi jaunu sēdi šā jautājuma skatīšanai. 

44. "Uzvaras pieminekļa demontāža" – 10 822

08.03.2019.

Lūdz rast risinājumu Uzvaras pieminekļa demontāžas jautājumam.

02.04.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

24.04.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Piedalās Ārlietu ministrijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas domes Pieminekļu padomes, Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra "Saeimas Juridiskā biroja, biedrības "Latvijas politiski represēto apvienība" pārstāvji, Komisija ar balsu vairākumu atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību - nodošanu Saeimas Ārlietu komisijai.

22.05.2019. Izskatot komisijas sēdē ziņojuma Saeimas sēdē projektu, mainīts komisijas lēmums un Saeimas lēmuma projekts - komisija nolemj nodot kolektīvo iesniegumu Saeimas Ārlietu komisijai un Izglītības kultūras un zinātnes komisijai.

05.06.2019. Apstiprināts komisijas ziņojuma teksts un pieņemts lēmums virzīt Saeimas lēmuma projektu izskatīšanai Saeimas 13. jūnija sēdes darba kārtībā.

13.06.2019. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu un nolēma nodot 10822 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Uzvaras pieminekļa demontāža" Saeimas Ārlietu un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 10 822 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Uzvaras pieminekļa demontāža” (Nr.181/Lm13) skatīja komisijas sēdē 2019. gada 11. septembrī.

Komisija vienojās, ka jautājums par minēto kolektīvo iesniegumu turpmāk skatāms kopsēdē ar Ārlietu komisiju.

29.10.19. Saeimas Ārlietu komisijas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai komisijas kopsēde. Tiek atbalstīts deputāta Riharda Kola priekšlikumu izveidot Saeimā darba grupu, kas vērtētu pieminekļa juridisko statusu, iespējamo nosaukuma maiņu, likuma izstrādes iespējas, u.c.

20.11.2019. Ārlietu komisijas sēdē tika skatīts jautājums "Par darba grupas likumprojekta par "Uzvaras laukuma" tālāko attīstību izstrādei nolikumu”. Tika izskatīts nolikuma projekts, kas netika apstiprināts, bet tika saņemti deputātu priekšlikumi.

Papildus tika pieprasīti vēsturiskie materiāli/dokumenti no Valsts vēstures arhīva.

30.03.2022. Ārlietu komisija atkārtoti apsprieda jautājumu par 10 822 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” tālāko virzību, kā arī risinājuma variantus saistībā ar minēto objektu.

Ārlietu komisijas deputāti uzskatīja, ka pirms kādu tālāku lēmumu pieņemšanas ir nepieciešams iepazīties ar Tieslietu ministrijas redzējumu.  Balstoties uz sēdē pieņemto lēmumu, komisija uzdod Tieslietu ministrijai sagatavot rakstisku informatīvo ziņojumu par “Uzvaras pieminekļa” demontāžas, pārvietošanas un pārveides iespējamajiem juridiskajiem risinājumiem, iekļaujot izvērtējumu un skaidrojumu par šī objekta tiesisko statusu un Latvijas starptautiskajām saistībām attiecībā uz šo objektu.Komisija lūdz Tieslietu ministrijas sagatavoto ziņojumu iesniegt Saeimā līdz š.g. 15. aprīlim, iepriekš to saskaņojot Ministru kabinetā.

Vienlaikus, Ārlietu komisija lēma aicināt Rīgas Domi savas kompetences ietvaros veikt sekojošos soļus, kas risinātu vismaz daļu no Latvijas pilsoņu kolektīvajā iesniegumā aktualizēto problēmjautājumu:

1. nekavējoties norobežot būvi, lai veiktu padziļinātu ekspertīzi par būves atbilstību būvniecības drošības noteikumiem un citām sabiedriskās drošības prasībām. 

1. pie Uzvaras monumenta izvietot atbilstošas informatīvās plāksnes, kas skaidrotu monumenta un apkārtējās vides vēsturi un Latvijas valsts nostāju saistībā ar monumenta ansamblī paustajiem vēstījumiem par 20. gadsimta vēsturi.

2. Ņemot vērā, ka Latvijas valsts nav Latvijas PSR tiesību pārmantotāja un tai nav saistoši Latvijas okupācijas laikā pieņemtie lēmumi, aicina Rīgas Domi lemt par jauna, atbilstoša nosaukuma piešķiršanu būvei atbilstoši tās vēsturiskajam statusam un nozīmei. Komisija aicina Rīgas Domi reģistrēt šo jauno nosaukumu, lai turpmāk oficiālajā komunikācijā un dokumentācijā tiktu lietota vienota terminoloģija attiecībā uz šo būvi.

Komisija lūdz Rīgas Domi informēt  par pieņemtajiem lēmumiem par iepriekšminēto soļu izpildi.

22.08.2022.Tiek uzsākta pieminekļa demontāža.

45. "Par pilsētas ielām bez sāls"- 10 301

01.04.2019.

Piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls kaisīšanas vietā izmantot smiltis.

24.04.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Iniciatīvas autors nebija klātesošs.

15.05.2019. komisija nolēma nodot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par pilsētas ielām bez sāls "Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

23.05.2019. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu un nolēma nodot 10301 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par pilsētas ielām bez sāls" Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Kolektīvajā iesniegumā minētos jautājumus komisija uzdevusi izvērtēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijai.

26.02.2020. Apakškomisija uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Rīgas domes Satiksmes departamenta, Vides konsultatīvās padomes, LPS un ekspertu sniegto informāciju par minēto jautājumu. Deputāti norādīja, ka jāatrod balanss sāls izmantošanā ziemas sezonā ledus un sniega kausēšanas nolūkos, taču pašlaik atteikties no sāls izmantošanas pilnībā nav iespējams, jo tas radīs daudzas satiksmes drošības problēmas.

Apakškomisija sagatavoja vēstuli, kurā aicina Rīgas domi:

- veikt nepieciešamās darbības, lai kontrolētu un samazinātu sāls patēriņu uz ielām un ietvēm Rīgā, tādējādi amazinot tā negatīvo ietekmi uz vidi.

- izstrādāt saistošos noteikumus par ielu un ietvju uzturēšanu kārtībā ziemas sezonā slidenā laikā, kuros paredzēt arī cilvēkiem, dabai un īpašumiem draudzīgākas bezsāls metodes un tehniskos līdzekļus ielu, ietvju, parku, veloceliņu, pagalmu celiņu un dabas pamatnes teritoriju attīrīšanai no sniega un ledus.

Apakškomisija sagatavoja vēstuli, kurā aicina Satiksmes ministriju izstrādāt attiecīgu metodiku vai vadlīnijas, kas regulētu dažādas situācijas, paredzot arī bezsāls metožu un tehnisko līdzekļu piemērošanu.

09.02.2021. Vides un klimata apakškomisija parlamentārās uzraudzības ietvaros atkārtoti skata jautājumu par sāls lietošanas samazināšanu ielu un ietvju uzturēšanā. Uzaicināto vidū bija Satiksmes ministrijas, VARAM, Rīgas domes, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Sēdes gaitā tiek uzklausīta Satiksmes ministrija, kas ziņo, ka šobrīd pavisam atteikties no sāls vēl nav iespējams, bet notiek darbs pie sāls lietošanas samazināšanas un videi draudzīgākiem risinājumiem.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas ielu, laukumu apsaimniekotājiem attiecībā uz to uzturēšanu un pretslīdes materiālu lietošanu.

Rīgas domes pārstāvis ziņo, ka notiek darbs pie juridiskās bāzes sakārtošanas, lai varētu eksperimentēt ar sāls nelietošanu un/vai videi draudzīgākiem pretslīdes materiāliem.

2021.gadā Rīgas dome pieņēma vadlīnijas, kas paredzēja  turpmāk samazināt sāls izmantošanu ielu kaisīšanā. Ietvju pretslīdes nodrošināšanai Rīgā aizliegts izmantot tīru sāls kaisāmo materiālu. Tā vietā var izmantot smilts un sāls maisījumu, kurā sāls koncentrācija nepārsniedz 20%, vai, saskaņojot ar lietus notekūdeņu sistēmas uzturētāju, - sīkšķembiņas. 

Vadlīnijās noteikts, ka sāli var lietot tikai gadījumos, ja uz ietves veidojas melnais ledus, un tādā gadījumā to labāk lietot kā sāls un smilšu maisījumu, samazinot nepieciešamo sāls daudzumu. 

46. "Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību" – 16 544

02.04.2019.

Aicina Saeimu izstrādāt likumu par pieminekļu un memoriālo būvju aizsardzību un iekļaut tajā sadaļu par pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšanu.

24.04.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija ar balsu vairākumu atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu par iesnieguma noraidīšanu.

05.06.2019. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par 16544 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību" noraidīšanu".

47."Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām"

10 273

16.04.2019.

Aicina atcelt deputātiem noteiktās kompensācijas par dzīvesvietas īri un transporta izdevumiem.

15.05.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija vienbalsīgi nolēma nodot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām" Saeimas Juridiskajai komisijai tālākai izvērtēšanai.

23.05.2019. Saeima nodeva 10273 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām" Saeimas Juridiskajai komisijai tālākai izvērtēšanai.

Skatot likumprojektu “Grozījumi Saeimas KR” (Nr.178/Lp13) pirms otrā lasījuma, Juridiskā komisija neatbalstīja attiecīgos deputātu un Jauno konservatīvo frakcijas priekšlikumus par kompensāciju samazināšanu vai atcelšanu. Kolektīvais iesniegums Juridiskajā komisijā nav guvis atbalstu, bet vēl būs Saeimas balsojums un trešais lasījums.

13.Saeima neturpināja Saeimas kārtības ruļļa izskatīšanu, un līdz ar to minētais 85. priekšlikums nav pieņemts. 14. Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisija ir sākusi darbu pie grozījumiem Saeimas kārtības rullī.

02.10.2023. Juridiskā komisija informē, ka 14.Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama iesniegusi priekšlikumu Saeimas kārtības ruļļa 14.pantam (likumprojekts Nr.267/Lp14), kas nosaka kompensācijas Saeimas deputātiem. Deputāte skaidro, ka ir nepieciešams pārskatīt īres transporta izdevumu kompensācijas, nosakot, ka piemērojami ir tikai divi koeficienti - 0,3 par transporta izdevumiem un 0,5 par telpas īri, ja dzīvesvieta atrodas vismaz 50 km attālumā no Rīgas. Šobrīd nav iesniegts neviens priekšlikums par pilnīgu atteikšanos no kompensācijām.

48. ""Ātro kredītu" reklamēšanas aizliegums medijos un internetā"

10 370

10.06.2019.

Aicina aizliegt "ātro kredītu" reklāmas

19.06.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis.

20.06.2019. Komisija nolēma nodot iesniegumu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

05.09.2019. Saeima atbalsta komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Kolektīvajā iesniegumā minētos jautājumus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija vēlreiz izvērtēs pēc tam, kad Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas par patēriņa kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumiem (stājās spēkā 1.07.2019) būs sevi parādījušas praksē.

05.12.2023. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisija nolemj sagaidīt ES direktīvas/regulas pieņemšanu par reklāmas regulējumu patērētājiem.

49.“Nepārtrauktā glikozes monitorēšanas sistēma glābs bērnus ar diabētu no agrīno komplikāciju iestāšanās”

11 063

14.06.2019.

Ierosina nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas (FreeStyle Libre) nodrošināšanu.

26.06.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija vienbalsīgi nolēma nodot iesniegumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai. Sagatavots Saeimas lēmuma projekts.

05.09.2019. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

11.09.2019. Saeimas lēmuma projekts tika izskatīts Sociālo un darba lietu komisijas sēdē un nolemts lūgt Veselības ministriju iepazīstināt Komisiju ar situāciju, kāda pašlaik ir valstī saistībā ar nepārtraukto glikozes monitorēšanas sistēmu bērniem, kā arī iesniegt Komisijai vispārīgu ziņojumu par situāciju Latvijā diabēta diagnostikā un ārstēšanā, un iepazīstināt ar plānotajiem pasākumiem situācijas uzlabošanā, kas paredzēti, plānojot nākamā gada budžetu. Vēstule ministrijai izsūtīta 17.09.2019.

12.11.2019. Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sēdē Veselības ministrija norādīja, ka piešķirto finansējumu insulīna sūkņu iegādei bērniem ar I tipa cukura diabētu būtu iespējams pārskatīt 2020. gada beigās Veselības ministrijas iekšienē, lai varētu vismaz noteiktai daļai bērnu kompensēt glikozes monitorēšanas sensoru sistēmas, piešķirtā finansējuma ietvaros. Veselības ministrija pieprasīs atkārtoti finansējumu monitorēšanas sensoru iegādei, iekļaujot šo pozīciju kā prioritāru.

Saeimas sociālo un darba lietu komisija 2020.gada novembrī ir vērsusies Saeimas Prezidijā ar lūgumu no līdzekļiem, kas radušies Saeimai piešķirto budžeta līdzekļu neizpildes rezultātā, nodrošināt nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas 2021.gadā vidēji 300 bērniem ar 1.tipa cukura diabētu, Saeimas Prezidijs to atbalstīja. Tomēr Komisija ir saņēmusi vēstuli no Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk – BKUS), kurā tiek informēts, ka diemžēl nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas šobrīd Latvijas tirgū nav pieejamas. Lai arī Veselības ministrija ir uzsākusi sarunas ar iekārtu ražotāju un aicina rast iespēju izplatīt tās Latvijas tirgū, tomēr līdz 2020.gada beigām šādu vienošanos panākt nav iespējams. BKUS lūdza izskatīt iespēju ļaut šo finansējumu novirzīt ultrasonogrāfijas parka atjaunošanai, atslogojot BKUS 2020.gada budžetu. Komisija šo lūgumu atbalstīja un rosināja Saeimas Prezidiju atvēlēt šim mērķim finansējumu no līdzekļiem, kas radušies Saeimai piešķirto budžeta līdzekļu neizpildes rezultātā. Vienlaikus BKUS pārstāvji savā vēstulē ir norādījuši, ka ietaupītos līdzekļus novirzīs nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas nodrošināšanai bērniem 2021.gadā.

Finanšu ministrija skaidro, ka sākot ar 2022.gadu nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas nodrošināšanai bērniem tiek novirzīti 428 010 eiro.

50. "Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā" 10 417

10.09.2019.

Aicina melanomas pacientu ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem.

25.09.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija vienbalsīgi nolēma nodot iesniegumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai. Sagatavots Saeimas lēmuma projekts.

26.09.2019. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu nodot iesniegumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

08.10.2019. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai nodeva šo jautājumu skatīšanai Sabiedrības veselības apakškomisijai.

12.11.2019. Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika lūgts Veselības ministriju iepazīstināt apakškomisiju ar situāciju, kāda pašreiz ir Latvijā melanomas diagnostikā un ārstēšanā, kādi ir pieejamie un kompensējamie medikamenti, to izmaksas, kādi ir plānotie pasākumi situācijas uzlabošanā, kāds ir pieejamais finansējums 2020.gadā un plānotais finansējuma apjoms turpmākajos gados un kādas ir iespējas melanomas pacientiem nodrošināt līdzvērtīgu ārstēšanu, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā.

18.12.2019. saņemta atbilde no Veselības ministrijas, kura informēja, ka NVD ir izvērtējis pembrolizumabum kompensēšanas iespējas plašākam pacientu lokam, t.sk. BRAF pozitīviem pacientiem 1. un 2. līnijā. Lai šo zāļu izmaksas minētajai pacientu grupai samērotu ar kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem, NVD veic sarunas ar ražotāju par iespējamo līdzdalību zāļu pembrolizumabum izmaksu segšanā. Ražotājs informējis NVD par atbildes sniegšanu 2020. gada janvāra sākumā.

Vienošanās par slimnieku atbalstīšanu ir panākta.

16.10.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

23.10.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Komisija apspriež iesnieguma tālāko virzību. Balsojums par tālāko virzību notiks nākamajā sēdē.

06.11.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Komisija strādā pie uzdevuma Ministru kabinetam redakcijas.

20.11.2019. Komisija nobalso par uzdevuma došanu Ministru kabinetam.

04.12.2019. Komisija groza 20.11.2019. pieņemto lēmumu par uzdevuma došanu Ministru kabinetam, paredzot uzdevumu, nevis sagatavot grozījumus Iepakojumu likumā, bet gan uzdod veikt izvērtējumu.

12.12.2019. Saeima atbalsta komisijas sagatavoto lēmuma projektu par uzdevuma došanu Ministru kabinetam sagatavot izvērtējumu par iespējām paplašināt ieviešamajā depozīta sistēmā iekļaujamo iepakojumu veidu skaitu (šobrīd paredzētas PET pudeles, skārda bundžas un stikla iepakojums). Izvērtējums Saeimā jāiesniedz līdz 01.10.2020.

10.02.2021. Komisija pieņem zināšanai VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka depozīta sistēmā iekļaujamo iepakojuma veidu skaita papildināšana izvērtējama pēc sistēmas ieviešanas.

20.09.2022. Izdarītas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.519 "Depozīta sistēmas darbības noteikumi", kas paplašina depozīta sistēmas tvērumu gan attiecībā uz iekļauto dzērienu klāstu, gan depozīta iepakojuma tilpumu no 2023.gada 30.jūnija.

Dzērienu saraksts ir papildināts ar visu veidu alkoholiskajiem dzērieniem plastmasas (PET) pudelēs vai skārdenēs, kā arī bezalkoholisko alu. Piemēram, no 2023. gada jūnija depozīta sistēmā varēs nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15%), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumus, kā arī visu veidu alkoholiskos dzērienus plastmasas (PET) pudelēs vai skārdenēs.

06.11.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā, lūdzot Finanšu ministrijas un Veselības ministrijas izvērtējumu.

15.01.2020. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Komisija iepazīstas ar Finanšu ministrijas un Veselības ministrijas veikto izvērtējumu un nolemj dot uzdevumu Ministru kabinetam.

16.01.2020. Saeima atbalsta komisijas sagatavoto lēmuma projektu par uzdevuma došanu Ministru kabinetam līdz 2020. gada 1. jūnijam sagatavot koncepciju par zāļu finansiālo pieejamību.

18.06.2020. Veselības ministrija informē, ka koncepcijas sagatavošanas datums pārcelts uz 2020.gada septembri.

22.10.2020. Veselības ministrija informē, ka koncepcijas sagatavošanas datums pārcelts uz 2021.gada pirmo pusi.

23.02.2022.Veselības ministrija informē, ka koncepcijas sagatavošanas datums pārcelts uz 2022.gada vasaru.

2022.gada rudenī Veselības ministrija iesniedz koncepciju Ministru kabinetā. Ministru kabinets to neiekļauj savā darba kārtībā.

Veselības ministrijai uzdots līdz 27.06.2023. papildināto koncepciju atkārtoti iesniegt Ministru kabinetā.

14.09.2023. Veselības ministrija informē, ka tiek aktualizēts un atkārtotai saskaņošanai starp ministrijām tiek gatavots konceptuālais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību, kurā ietverts arī jautājums par PVN samazināšanu zālēm.

16.01.2024. Ministru kabinets pieņem zināšanai Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

21.02.2024. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausa Veselības ministrijas pārstāvju sniegto informāciju par plānotajiem pasākumiem zāļu cenu samazināšanai, tai skaitā par šogad plānoto diskusiju par samazinātās PVN likmes piemērošanu zālēm. Komisija pieņem zināšanai Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

20.11.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija nolēma nodot iesniegumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

28.11.2019. Saeima atbalsta komisijas sagatavoto lēmumprojektu par iesnieguma nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

2.12.2019. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noraida iniciatīvu, pamatojoties uz to, ka ir jāmazina sponsoru ietekme uz politiskajām partijām un to pieņemtajiem lēmumiem, tādējādi pastiprinot partiju finansiālo neatkarību un nodrošinot partiju godīgu konkurenci visu līmeņu vēlēšanās. Ņemta vērā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu prakse šajā jautājumā.

27.11.2019., 04.12.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija nolemj nodot iesniegumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

12.12.2019. Saeima atbalsta komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

15.01.2021. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, uzklausot Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas pārstāvi, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi nolemj: pieņemt zināšanai, ka Tieslietu ministrija līdz 2021. gada 1. maijam ziņos Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par iespējamiem problēmu risinājumiem nekustamā īpašuma nodokļa jomā (tai skaitā Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, ar kuriem rosināts atcelt vai būtiski samazināt nekustamā īpašuma nodokli primārajam mājoklim, to saskaņošanas gaitu un prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem). Komisija nolemj neturpināt darbu pie kolektīvā iesnieguma tālākās virzības, kamēr Tieslietu ministrija nav pabeigusi minēto normatīvo aktu izstrādi.

29.01.2024. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija informē, ka Nodokļu politikas darba grupa strādā pie nodokļu politikas iespējamām izmaiņām.

11.12.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. kā arī Veselības ministrijas pārstāvji. Komisija nolemj turpināt skatīt iesniegumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

15.01.2020. komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

23.01.2020.Saeima atbalsta sagatavoto lēmuma projektu par iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

18.02.2020. Sociālo un darba lietu komisija, uzklausot iesniedzēju, kā arī Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus, uzdeva šo jautājumu detalizētāk izskatīt Labklājības ministrijai kopā ar Demogrāfijas lietu centru un jautājumu skatīt atkārtoti komisijas sēdē.

Sociālo un darba lietu komisija informē, ka jautājums tiks aktualizēts kopā ar citiem demogrāfijas jomas jautājumiem.

05.02.2020. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis, Valsts drošības dienesta pārstāvis un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Nacionālās drošības komisijai tālākai izvērtēšanai.

13.02.2020.Saeima atbalsta sagatavoto lēmuma projektu par iesnieguma nodošanu Saeimas Nacionālās drošības komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Nacionālās drošības komisija (turpmāk – komisija), ņemot vērā iesniegumā norādīto, savās sēdes uzklausīja, konsultējās un situācijas vērtēšanai pieprasīja papildu rakstveida informāciju no šādām institūcijām:

- Iekšlietu ministrijas,

- Valsts drošības dienesta (VDD),

- Rīgas domes bijušā priekšsēdētāja,

- Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta,

- Rīgas pilsētas būvvaldes,

- VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ),

- SIA “Labie koki”,

Komisija uzklausīja iniciatoru:

- Teikas apkaimes biedrības,

- Rīgas apkaimju alianses,

- apvienības “Pilsēta cilvēkiem”,

- biedrības “VEFRESH” pārstāvju viedokļus un argumentus.

Komisija veica detalizētu izvirzīto problēmu analīzi un izvērtēja gan zemes īpašnieka, gan VDD, gan pašvaldības institūciju un sabiedrības īstenoto darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām saistībā ar teritorijas apbūvi Rīgā, Brīvības gatvē 207.

30.04.2020. komisija savā sēdē izdarīja virkni secinājumus, kā arī izvirzīja rekomendācijas, uzsverot, ka jaunas VDD ēkas būvniecība ir neatliekama prioritāte, un šī jautājuma atlikšana vai kavēšana pašreizējos drošības apstākļos nav pieļaujama. Komisija rekomendēja turpināt uzsāktos VDD ēkas būvēšanas darbus atbilstoši saskaņotajam būvprojektam.

Pilns komisijas atzinums ir pieejams Saeimas mājaslapā: https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/28919-nacionalas-drosibas-komisija-izvertejusi-kolektivo-iesniegumu-par-jaunas-valsts-drosibas-dienesta-ekas-buvniecibu

12.02.2020. Sākotnējā izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija nolemj turpināt skatīt iesniegumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā 19.02.2020., uzaicinot nozares ekspertus.

19.02.2020. komisija konceptuāli atbalsta uzdevuma došanu Ministru kabinetam izvērtējuma veikšanai.

29.04.2020. komisija atbalsta uzdevuma došanu Ministru kabinetam izvērtējuma mežu jomā veikšanai un politikas plānošanas dokumenta sagatavošanai.

17.09.2020. Saeima atbalsta sagatavoto lēmuma projektu par uzdevuma došanu Ministru kabinetam izvērtējuma mežu jomā veikšanai un politikas plānošanas dokumenta sagatavošanai.

10.08.2021. Ministru kabinets pieņem zināšanai Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par mežu nozīmi Latvijā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir pieņēmusi zināšanai tai no Saeimas Prezidija  saņemto Ministra kabineta informatīvo ziņojumu par mežu nozīmi Latvijā. 

Līdz 01.07.2023. Ministru kabinetam Saeimā ir jāiesniedz politikas plānošanas dokuments mežu jomā. 

14.11.2023. Ministru kabinets informē Saeimu, ka joprojām notiek politikas plānošanas dokumentu mežu jomā (Meža nozares attīstības stratēģija 2030) izstrāde.

11.03.2020.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

17.09.2020. Saeima atbalsta sagatavoto lēmuma projektu par iesnieguma nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

08.12.2020. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzklausīta Izglītības un zinātnes ministrija, kura informējusi, ka ministrijā ir izveidota darba grupa ar mērķi pilnveidot pedagogu darba samaksu. Plānots, ka darba grupa pedagogu darba samaksas modeļa izstrādi turpinās līdz 2021. gada 14. aprīlim. Līdz ar to Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atkārtoti izskatīs šo jautājumu 2021. gada aprīļa otrajā pusē.

28.05.2021., 02.06.2021. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolemj vērsties Ministru kabinetā ar aicinājumu vidējā termiņā panākt, ka pirmskolas pedagogu darba samaksa ir 1,3 reizes lielāka par citu augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto samaksu.

Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniegumu plāno skatīt Saeimas 2021.gada rudens sesijā.

2022.gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka Ministru kabinetā 2021. gada 22. jūnijā tika atbalstītas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kas citastarpā norāda uz mērķi ikgadēji kāpināt arī pedagogu darba samaksu. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rezultatīvajā rādītājā (RR 1.3) noteikts, ka pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla mēneša vidējās bruto samaksas attiecība pret pārējo profesiju darbinieku ar augstāko izglītību mēneša vidējo bruto samaksu periodā līdz 2027. gadam jāsasniedz 1,3 attiecība.

Finansējuma piešķiršanu, kas nepieciešams turpmākiem gadiem pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, izskatīja, gatavojot 2022. gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa ietvara likumprojektu 2022.-2024. gadam.

59."Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā"

10 167

19.06.2020. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis, kā arī Zemkopības ministrijas pārstāvis. Komisija lemj turpināt iesnieguma skatīšanu nākamajās komisijas sēdēs.

09.09.2020. komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

17.09.2020. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmuma projektu par iesnieguma nodošanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

17.05.2022. Vides un klimata apakškomisija izskata jautājumu par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā. 

Deputāti uzsvēra, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā mežizstrādes ierobežošanas jautājumā jāatrod līdzsvars starp ekonomikas un dabas aizsardzības interesēm.  Vairāki apakškomisijas deputāti un sēdes dalībnieki pauda viedokli, ka šādam mežizstrādes miera periodam būtu jābūt noteiktam īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - to visās zonās. Apakškomisija aicināja Zemkopības ministriju izvērtēt mežizstrādes miera perioda noteikšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās laikā no 1.aprīļa līdz 30. jūnijam un informēt apakškomisiju par ministrijas viedokli.

23.05.2023. Jautājums skatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas lietu komisijā un secināts, ka komisijā nav atbalsta vispārējam mežizstrādes aizliegumam. Komisija uzdeva Zemkopības ministrijai un VARAM kopā ar mežsaimniecības nozares un putnu aizsardzības nevalstiskajām organizācijām meklēt kompromisa risinājumu jautājumā par mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā. Līdz 2023. gada beigām komisija sagaida risinājuma piedāvājumus.

60."Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās"

10 479

08.07.2020. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija lemj turpināt iesnieguma skatīšanu nākamajās komisijas sēdēs, lūdzot konstitucionālo tiesību ekspertiem sagatavot savu vērtējumu par iesnieguma saturu.

16.09.2020. Komisija, uzklausot Saeimas Juridisko biroju un Valsts prezidenta padomnieku Jāni Plepu, noraida iniciatīvu.

01.10.2020. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu un noraida iniciatīvas turpmāko virzību.

61."Viendzimuma partneru reģistrācija"

10 392

30.09.2020. Komisija, uzklausot tiesību zinātnes ekspertus Baibu Rudevsku un Lauri Liepu, kuri pauž pretējus viedokļus par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību, iniciatīvu noraida.

29.10.2020. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu un noraida iniciatīvas turpmāko virzību.

21.10.2020. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija lemj turpināt iesnieguma skatīšanu nākamajā komisijas sēdē, uzaicinot VARAM, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un NVO pārstāvjus.

04.11.2020. Komisija, uzklausot uzaicinātos ekspertus, atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

19.11.2020. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu par iesnieguma nodošanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai turpmākai izvērtēšanai.

09.02.2021. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skata kolektīvo iesniegumu. Komisija aicina VARAM izveidot darba grupu, lai iniciatīvā rosināto jautājumu skatītu plašāk un darba grupā iesaistītu Zemkopības ministriju, Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, kā arī nevalstiskās organizācijas gan no vides aizsardzības jomas, gan no sabiedrības veselības jomas, gan lauksaimniecības nozares., t.sk., bioloģiskās lauksaimniecības nozares.

Darba grupa VARAM ir izveidota 2021. gada aprīlī, un tai ir uzdots izstrādāt iespējamos risinājumus augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai, lai nodrošinātu vides un sabiedrības veselības aizsardzību, ņemot vērā tautsaimniecības un reģionālo attīstību.

Darba grupa sanākusi uz 10 sēdēm un gatavo informatīvo ziņojumu komisijai.

63."Nelikvidēt mazās slimnīcas, tai skaitā Kuldīgas un Dobeles slimnīcas un atstāt tajās dzemdību nodaļas"

12 298

04.11.2020. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināti iesnieguma iesniedzēju pilnvarotie pārstāvji, kā arī Veselības ministrijas pārstāvis. Komisija, uzklausot uzaicinātās personas, atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

19.11.2020. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu par iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Abās slimnīcās saglabātas dzemdību nodaļas.

09.12.2020. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis, kā arī Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji.

10.02.2021. Plānots turpināt iesnieguma izskatīšanu. Komisija konceptuāli nolemj uzdot Ministru kabinetam uzdevumu atjaunot skaistumkopšanas un pirts pakalpojumu pieejamību, tiklīdz tas ir iespējams.

17.02.2021. Komisija nolemj dot uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespēju atjaunot skaistumkopšanas un pirts pakalpojumu pieejamību, tiklīdz tas ir iespējams.

25.02.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

01.06.2021. atļauts individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā to pārslimojis. Klientiem nav jābūt vakcinētiem.

16.12.2020. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, kā arī psihologu pārstāvis. Komisija, uzklausot uzaicinātos ekspertus, nolemj dot uzdevumu Ministru kabinetam par sejas un mutes aizsegu lietošanas nepieciešamības izglītojamiem 1-4.klasē pārvērtēšanu.

66. “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm”

13.01.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis, kā arī Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji. Komisija, uzklausot uzaicinātās personas, atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas sociālo un darba lietu komisijai.

21.01.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

17.02.2021.; 27.04.2021. Saeimas sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi Saeimas lēmumprojektu “Par 11 710 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm”” (545/Lm13). Tāpat šā gada 1.jūnijā tika skatīts jautājums Par Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu. Visās šajās sēdēs piedalījās un tika uzklausīti Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Onkologu asociācijas, slimnīcu un pacientu biedrību pārstāvji. Komisijas deputāti sēdes laikā guva apliecinājumu, ka NVD šobrīd turpina aktīvi sadarboties ar nozares speciālistiem, lai noskaidrotu par spēkā esošo krūts rekonstrukciju manipulāciju pārrēķina nepieciešamību, kā arī par to vai ir nepieciešams izstrādāt jaunus manipulāciju tarifus, lai segtu visas ar krūts rekonstrukcijas operācijām saistītās izmaksas. Tāpat deputāti tika informēti, ka NVD ir veicis aprēķinus - lai uzlabotu krūts rekonstruktīvo operāciju apmaksu, pašreiz papildus gadā ir nepieciešami 232 140 EUR, šāds finansējuma pieprasījums ir iesniegts Finanšu ministrijai, iekļaujot krūts rekonstrukciju operācijas prioritāro pasākumu sarakstā. Krūts rekonstruktīvās ķirurģijas jomas attīstība ir iekļauta Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022.-2024. gadam.

2022.gada valsts budžetā ir iezīmēts atsevišķs finansējums sievietēm, kurām ir ļaundabīgs krūšu audzējs un nepieciešama krūšu rekonstrukcijas operācija pēc radikālas mastektomijas jeb krūts noņemšanas. Šim mērķim ir piešķirts vairāk nekā miljons eiro un šo ārstniecības pakalpojumu varēs nodrošināt aptuveni 300 sievietēm. No 2022.gada ir izveidota atsevišķa manipulācija tieši krūšu implantu izmantošanai. 

Aicina:

1) paaugstināt līdz 1000 euro minimālo piemērojamo administratīvo sodu par pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības jomā;

2) aizliegt sodītajām personām turēt dzīvniekus, kā arī izveidot sodīto personu reģistru, kas pieejams plašākai sabiedrībai;

3) piešķirt kontroles tiesības dzīvnieku labturības jomā dzīvnieku aizsardzības organizācijām;

20.01.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināti iesnieguma iesniedzēju pilnvarotie pārstāvji, kā arī Zemkopības ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji. Komisija, uzklausot uzaicinātās personas, atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas Juridiskajai komisijai.

04.02.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

03.03.2021. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskata kolektīvo iesniegumu un nodod to Vides un klimata apakškomisijai ar uzdevumu iniciatīvā rosināto jautājumu skatīt plašāk - ne tikai par sodu samērīgumu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, bet arī kontekstā ar citiem dzīvnieku labturības jautājumiem.

Komisijā un Vides un klimata kontroles apakškomisijā paralēli norit darbs pie likumprojekta Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (Nr.507/Lp13), kurā ir skarti arī kolektīvajā iesniegumā minētie jautājumi.

Saeimas Juridiskā komisija plāno izvērtēt tiesību normas saistībā par atbildību par pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības jomā, kad Vides un klimata kontroles apakškomisija būs sagatavojusi regulējumu konkrētiem atbildības veidiem un apmēriem.

14.01.2022. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija informē, ka apakškomisija izvērtē jautājumu kontekstā ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā (Nr.507/Lp13), kas cita starpā arī paredz regulējuma maiņu attiecībā uz kolektīvā iesnieguma aicinājumu. Apakškomisija veic saraksti ar Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru. No Tieslietu ministrijas ir saņemta atbilde, ka pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa lēmusi sniegt priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā (Nr.1230/Lp13) par papildsoda - atņemt tiesības turēt dzīvnieku uz noteiktu laiku – paredzēšanu, kā arī par bargākiem sodiem pie noteiktiem nozieguma sastāviem. Darba grupa arī aicinājusi Zemkopības ministriju pilnveidot attiecīgo regulējumu Dzīvnieku aizsardzības likumā.

07.04.2022. Saeima pieņem grozījumus Krimināllikuma 230. pantā, kas paredz atbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un dzīvnieka spīdzināšanu, papildus jau esošajai sankcijai paredzot atņemt  arī dzīvnieka turēšanas tiesības uz 3 vai 5 gadiem.

03.02.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Neatkarīgo pirothehniķu asociācijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

11.02.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

09.03.2021. Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vienojas nodot iniciatīvu plašākai izvērtēšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar aicinājumu, sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Iekšlietu ministriju atbilstoši to kompetencei izvērtēt kolektīvā iniciatīvu pēc būtības, ietverot arī izvērtējumu par nepieciešamajiem privātpersonu pirotehnikas lietošanas ierobežojumiem, kā arī profesionāli organizēto svētku salūtu un privātpersonu rīkoto uguņošanu ietekmi uz vidi, dzīvniekiem un savvaļas putniem. Atbilstoši veiktajam izvērtējumam, ja nepieciešams, noteiktajā kārtībā izstrādāt izmaiņas normatīvajos aktos.

11.05.2021. Saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izvērtējums, kurā nav rosināts grozīt esošos normatīvos aktus.

03.02.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis un platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītājs. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

11.02.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

20.04.2021 Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Pēc sēdes nosūtīta vēstule Ministru kabinetam, Izglītības un zinātņu mistrijai, VARAM, Labklājības ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai ar aicinājumu risināt šo jautājumu un strādāt ar I.Parādnieka prezentēto redzējumu "Par atbalstu ģimenes un darba dzīves saskaņošanai – pirmsskolas izglītība un bērnu uzraudzības pakalpojumi".

05.05.2021. saņemta vēstule no Valsts kancelejas ar informāciju, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir uzdots izveidot darba grupu, kurā piedalās arī pārstāvji no Sociālo un darba lietu komisijas.

10 375

17.02.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai turpmākai izvērtēšanai.

25.02.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

Saeimas Juridiskā komisija iniciatīvu plāno vērtēt, skatot grozījumus Saeimas kārtības rullī (likumprojekts Nr.178/Lp13).

(Iepriekš izskatot Saeimas kārtības ruļļa grozījumus, JK frakcija bija iesniegusi priekšlikumu, kas paredzēja atteikties no pilnīgi visām deputātu kompensācijām (SKR 14. panta pirmā daļa). Komisijā priekšlikums netika atbalstīts, bet par to vēl nepieciešams Saeimas balsojums.) 

13.Saeima neturpināja Saeimas kārtības ruļļa izskatīšanu, un līdz ar to minētais 85.priekšlikums nav pieņemts. 14. Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisija ir sākusi darbu pie grozījumiem Saeimas kārtības rullī.

17.02.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis un psihoterapeitu organizāciju pārstāvji. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

25.02.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

09.03.2021. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija uzklausīja iesniedzējus, Veselības ministrijas, Latvijas Ārstu biedrības un psihiatru asociācijas pārstāvjus un nolēma šo jautājumu novirzīt tālākai izskatīšanai Sabiedrības veselības apakškomisijā.

11.05.2021. Sabiedrības veselības apakškomisijā (turpmāk – SVAK) tiek izskatīts kolektīvais iesniegums, par kuru Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tiek ziņots 19.05.2021. sēdē.

SVAK 11.05.2021. sēdē Veselības ministrija informēja, ka no 2021. gada 10. maija būs pieejams jauns pakalpojums - 10 valsts apmaksātas vizītes pie psihiatrijas speciālista ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Šim mērķim tika piešķirti 1,7 miljoni eiro. Šī jaunā pakalpojuma rezultātus varēs apkopot pēc noteikta laika, bet jau tagad ir redzams, ka pieprasījums pēc tiem ir ļoti liels.

SVAK priekšsēdētājs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē uzsver, ka ir jāturpina darbs pie psihiskās veselības pakalpojumu pieejamības jautājuma un iedzīvotāju garīgā veselība ir jāizvirza kā viena no prioritātēm.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti nolemj: informāciju pieņemt zināšanai un turpināt izskatīt jautājumu par psihisko veselību.

22.11.2023. Veselības ministrija informē komisiju, ka 2024. gada valsts budžetā ir paredzēts 300 000 eiro liels finansējums psihiskās veselības uzlabošanas pasākumiem.

11.03.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

27.04.2021. Saeimas Juridiskā komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un nolēma aicināt Tieslietu ministriju kopā ar Finanšu ministriju un KNAB izvērtēt kolektīvajā iesniegumā ietverto priekšlikumu.

26.05.2021. Tieslietu ministrijas organizētā diskusija, kurā piedalās VARAM, KNAB, Pārresoru koordinācijas centrs, Latvijas Pašvaldību savienība, Iepirkumu uzraudzības birojs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Diskusijas rezultātā tās dalībnieka secina, ka Latvijas pilsoņu kolektīvajā iesniegumā “Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu” izteiktais priekšlikums veikt grozījumus Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 3.panta pirmajā daļā nav atbalstāms, taču būtu realizējami pasākumi, kas nav tieši saistīti ar likumdošanu, bet ir vērsti uz jau esošo tiesību normu piemērošanas prakses harmonizēšanu, tādējādi pilnveidojot gan sabiedrības gan arī pašu publisko personu kapitālsabiedrību izpratni par komercnoslēpumu.

Tādējādi, diskusijas dalībnieki vienojās, ka:

1) Pārresoru koordinācijas centrs izvērtēs Informācijas publiskošanas vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem, apsverot iespēju papildināt tās ar sadaļu, kas satur skaidrojumu par komercnoslēpuma piemērošanu attiecībā uz publisko personu kapitālsabiedrību darbību;

2) Iepirkumu uzraudzības birojs izvērtēs iespēju popularizēt standartklauzulu, lai iepirkuma procedūrā jau sākotnēji tiktu atrunāti jautājumi starp pasūtītāju un iepirkuma uzvarētāju par informācijas publiskošanu, precizējot gan tās apjomu, gan arī saturu;

3) Tieslietu ministrija apņēmās izvērtēt nepieciešamību atsevišķi iekļaut atbildības aspektu par ierobežotas informācijas nesniegšanu deputātiem Pašvaldības domes deputāta statusa likumā un Informācijas atklātības likumā.

21.09.2021. Tieslietu ministrija informē, ka tās ieskatā, nav nepieciešams veikt grozījumus Deputātu likumā vai Informācijas atklātības likumā, jo pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, pašvaldības domes deputātam ir jāievēro normatīvajos aktos ietvertie ierobežojumi informācijas saņemšanai. Pieprasot dokumentāciju, kas ir ierobežotas pieejamības informācija deputātiem ir jānorāda attiecīgs pamatojums un mērķis šādas informācijas nepieciešamībai. Savukārt, lemjot par to, vai izsniedzama pieprasītā informācija, izvērtējamas citu personu tiesiskās intereses, kuras aizsargājot, pieprasītā informācija netiek sniegta, kā arī, vai, iepazīstoties ar pieprasīto informāciju, var konkrēti un faktiski apdraudēt citu personu aizsargātās intereses, ņemot vērā, ka informācijas saņēmējam ir pienākums šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta, kā arī Krimināllikuma 200. un 329.pantu.

Tāpat Tieslietu ministrijas ieskatā nav nepieciešams veikt grozījumus Deputātu likumā vai Informācijas atklātības likumā, atsevišķi paredzot administratīvo atbildību par nepamatotu atteikumu pašvaldības domes deputātiem izsniegt informāciju par publisku personu kapitālsabiedrību darbību, kā arī publisko personu rīkoto iepirkumu procedūru dokumentāciju. Pašvaldības domes deputāti savu subjektīvo publisko tiesību aizsardzību var īstenot, vēršoties administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to nav lietderīgi un racionāli par vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem paredzēt divus dažādus procesus, kas pakļauti dažādu tiesu jurisdikcijai. Tāpat administratīvās atbildības esība pati par sevi garantēti nenodrošinās mērķa sasniegšanu, proti, tā nenodrošinās, ka deputāti informāciju saņem pilnvērtīgi vai ātrāk. Turklāt, paredzot administratīvo atbildību, ir jāizvērtē līdzvērtīga rakstura regulējums vai tiesiskās attiecības visā tiesību sistēmā. Nav atbalstāma kazuistika, konkrētam gadījumam paredzēta vai administratīvās atbildības sistēmai neatbilstoša regulējuma veidošana. Par personas subjektīvo publisko tiesību saņemt informāciju no valsts institūcijām, par atbildes nesniegšanu uz personas iesniegumu, vai tamlīdzīgiem pārkāpumiem, administratīvā atbildība netiek paredzēta.

Ja attiecīgo valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonu, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību valdes locekļu rīcība būs bijusi prettiesiska, tad pastāv citi administratīvi tiesiski, civiltiesiski un noteiktos gadījumos arī krimināltiesiski šo personu ietekmēšanas līdzekļi.

Ievērojot Tielietu ministrijas atzinumu, Juridiskā komisija šo jautājumu neplāno skatīt atkārtoti.

73. “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”
10 129

ATKĀRTOTS

24.02.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis. Komisija uzdod Ministru kabinetam vērtēt epidemioloģisko situāciju un izvērtēt, vai prasība sākumskolās lietot maskas nav atceļama.

04.03.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

13.04.2021. Ministru kabinets, pamatojoties uz Veselības ministrijas izvērtējumu, atstāj spēkā lēmumu par masku nepieciešamību sākumskolās.

74. “Par labu nāvi – eitanāzijas legalizācija”

03.03.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis. Komisija nolemj turpināt iesnieguma izvērtēšanu nākamajā sēdē, uzaicinot ekspertus.
10.03.2021. Komisija, uzklausot paliatīvās aprūpes speciālistu, anesteziologu un reanimatologu pārstāvjus, kā arī dažādu reliģisko konfesiju pārstāvjus, nolēma iniciatīvu noraidīt.

25.03.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

10.03.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis, Satiksmes ministrijas, Rīgas domes un CSDD pārstāvji. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai turpmākai izvērtēšanai.

25.03.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

26.05.21 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskata kolektīvo iesniegumu no nolemj nevirzīt likumdošanas vai citas iniciatīvas iesnieguma sakarā.

08.04.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

07.04.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas autors, mednieku organizāciju un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji, kā arī Valsts kontrole. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai turpmākai izvērtēšanai.

13.05.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

Valsts meža dienests lēmis 21./22.g. sezonā nenoteikt pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu (atbilstoši MK noteikumiem Valsts Meža Dienests katru gadu izdod vispārējo administratīvo aktu par konkrētajā sezonā pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu).

14.04.2021.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas autors. Komisija lemj turpināt iesnieguma izskatīšanu 21.04.2021., uzaicinot Veselības ministrijas, Vakcinācijas biroja un ārstu pārstāvjus.

21.04.2021. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

29.04.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

25.05.2021. Veselības ministrija Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sniedza informāciju, ka Vakcinācijas projekta birojs nepastāv no šā gada 21.aprīļa, un tas ir iekļauts Nacionālajā veselības dienestā. Deputāti informāciju pieņem zināšanai.

14.04.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas autors. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai turpmākai izvērtēšanai.

22.04.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

08.06.2021. Saeima pieņem grozījumus Augstskolu likumā, kas neparedz kritērija – 4000 studējošie – ieviešanu

14.04.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas autors. Komisija lemj turpināt iesnieguma izskatīšanu 21.04.2021., uzaicinot Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Vakcinācijas biroja un ārstu pārstāvjus.
21.04.2021. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

29.04.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

25.05.2021. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē piedalās iesniedzēju, Veselības ministrijas, Tiesībsarga, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāvji. Deputāti sēdē gūst apliecinājumu, ka vakcinācija Latvijā, tai skaitā pret Covid-19, ir brīvprātīga.

21.04.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas autors, Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta pārstāvis, anesteziologu pārstāvis, kā arī dzemdniecības speciālists. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

29.04.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

26.05.2021. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija secina, ka valsts apmaksāta epidurālās anestēzijas pieejamība dzemdību proceautisā ir atbalstāma, tomēr šī pakalpojuma nodrošināšanai ir nepietiekams finansējums.

Nolemj: vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu 2021. gadā nepieciešamo finansējumu šim mērķim šogad novirzīt no līdzekļiem, kuri tiks ietaupīti no piešķirtajiem budžeta līdzekļiem XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanai, kas saistībā ar epidemioloģisko situāciju valstī, tiks organizēti savādākā formātā, nekā tika plānots iepriekš.

Deputāti aicina dzemdību un anesteziologu speciālistus, Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu kopīgi veidot darba grupu, lai kopīgi izdiskutētu šo jautājumu un to sakārtotu pēc iespējas ātrāk.

Epidurālās anestēzijas pakalpojumiem  no 2022.gada valsts budžeta piešķirti 1 379 800 eiro (7390 epiduārālas anestēzijas procedūrām gadā).

28.04.2021. Plānota sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas autors, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

06.05.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniegumu plāno skatīt Saeimas 2021.gada rudens sesijā.

28.09.2021. Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja iesniegumu un atstāja to bez tālākas virzības.

28.04.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas autors, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

06.05.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

15.06.2021.Tiek atļauts sportot iekštelpās, ievērojot ierobežojumus.

12.05.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas autors un Veselības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

20.05.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

26.05.2021, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija secina, ka Latvijā pašlaik nav pieejami sistemātiski, valsts organizēti, apmaksāti un uz pierādījumiem balstīti pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Viens no galvenajiem cēloņiem ir nepietiekamais valsts finansējums, kā arī speciālistu trūkums.

Nolemj: 1.Vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu 2021. gadā nepieciešamo finansējumu šim mērķim šogad novirzīt no līdzekļiem, kuri tiks ietaupīti no piešķirtajiem budžeta līdzekļiem XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanai, kas saistībā ar epidemioloģisko situāciju valstī, tiks organizēti savādākā formātā, nekā tika plānots iepriekš.

2.Jautājuma sakārtošanai ir nepieciešama Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Labklājības ministrijas iesaiste un sadarbība, Komisijas deputāti nolemj rakstīt vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu uzdot Pārresoru koordinācijas centram uzdevumu koordinēt šī jautājuma virzību un veicināt starpnozaru sadarbību, lai pēc iespējas ātrāk būtu iespējams ieviest valsts apmaksātus pakalpojumus bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Vēstule nosūtīta 27.05.2021.

No valsts budžeta finansējama piešķirti 846 700  eiro, lai nodrošinātu autiskā spektra traucējumu diagnostikas pakalpojuma pieejamību 2022.gadā 814 bērniem, 2023.g. - 914 bērniem, 2024.g. - 1044 bērniem. Kā arī ir izveidoti psihologu un funkcionālo speciālistu kabineti, kur tiks nodrošināta agrīnā intervence bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.

07.07.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas autors, Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

09.09.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

06.10.2021. Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja iesniegumu un nolēma lūgt Ministru kabinetu līdz 2022. gada 1. jūlijam iesniegt ziņojumu par samazināto pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem.

19.06.2023.Komisija informē, ka šobrīd neplāno skatīt jautājumus, kas skar nodokļu reformas jautājumus.

29.01.2024. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (BFNK) informē, ka, izskatot 2024. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketi – grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, tika atbalstīts deputātu iesniegtais ierosinājums noteikt PVN likmi 12% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, kā arī Ministru kabineta ierosinājums (ar BFNK precizējumiem) terminēt šīs likmes spēkā esamību. Saeima šos ierosinājumus ir atbalstījusi, līdz ar to komisija neplāno tuvākajā laikā atgriezties pie šī jautājuma.

ATKĀRTOTS

07.07.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas autors. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

02.09.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

08.09. 2021. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskata iesniegumu. Komisijas sēdē piedalījās iesniedzēju, Veselības ministrijas, Tiesībsarga, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji. 

Deputāti nolemj informāciju pieņemt zināšanai un uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai un Veselības ministrijai sagatavot skaidrojošu informāciju prezentācijas veidā, kas būtu pieejama bibliotēkām, kā arī rekomendējama izmantošanā mācību procesā visām valsts izglītības iestādēm un saprotama dažāda vecuma skolniekiem. Materiālā jāiekļauj skaidrojoša informācija par vakcīnu kvalitāti, drošumu un efektivitāti, kā arī kopumā par vakcinācijas pret Covid-19 nozīmību cīņā pret šo infekcijas slimību.

Šāda informācija tika izstrādāta un ir pieejama saitē: https://registri.visc.gov.lv/audzinasana/sarstunda.shtml

18.08.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināta iniciatīvas pārstāve. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

09.09.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

26.10.2021. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2022.gadā plāno sākt plašas diskusijas komisijā kopā ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu par kompensējamo zāļu saraksta pārskatīšanu, kā arī jaunu diagnožu, tai skaitā migrēnas, iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.

Komisijā notiek diskusija par jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.

Sabiedrības veselības apakškomisijā tiek skatīts jautājums “Medikamentu pieejamības jautājums un kompensējamo zāļu saraksta aktualitātes 2023. gadā.” un “Par kompensējamo zāļu saraksta aktualitātēm un jaunu diagnožu iekļaušanu.”

Veselības ministrija informē komisiju, ka diagnoze “migrēna” varētu tikt iekļauta kompensējamo diagnožu sarakstā 2023. gada beigās vai 2024. gadā.

Diagnoze “Migrēna” ir iekļauta kompensējamo diagnožu sarakstā no 2023.gada 1.novembra.

18.08.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas autors. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

09.09.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

06.10.2021. Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja iesniegumu un atstāja to bez tālākas virzības.

89. “Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai”

ATKĀRTOTS

14 715

18.08.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināta iniciatīvas pārstāve. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai. 

09.09.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskata iesniegumu. Komisijas sēdē piedalījās iesniedzēju, Veselības ministrijas, Tiesībsarga, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji. 

Deputāti nolemj informāciju pieņemt zināšanai un uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai un Veselības ministrijai sagatavot skaidrojošu informāciju prezentācijas veidā, kas būtu pieejama bibliotēkām, kā arī rekomendējama izmantošanā mācību procesā visām valsts izglītības iestādēm un saprotama dažāda vecuma skolniekiem. Materiālā jāiekļauj skaidrojoša informācija par vakcīnu kvalitāti, drošumu un efektivitāti, kā arī kopumā par vakcinācijas pret Covid-19 nozīmību cīņā pret šo infekcijas slimību.

Šāda informācija tika izstrādāta un ir pieejama saitē: https://registri.visc.gov.lv/audzinasana/sarstunda.shtml

08.09.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināta iniciatīvas pārstāve un Finanšu ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

16.09.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

91."Par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu"

10 168

29.09.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai turpmākai izvērtēšanai. 

7.10.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

22.02.2022 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē tika izskatīts kolektīvais iesniegums. Apakškomisija pieņem lēmumu jautājumu skatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, lai komisija sagatavotu vēstuli ar aicinājumu Finanšu ministrijai turpināt vienkāršot mazās uzņēmējdarbības režīmu. 

28.03.2023. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika izskatīts kolektīvais iesniegums. Komisija nolēma turpināt jautājumu skatīt komisijā vai komisijas apakškomisijā, kad dienaskārtībā nonāks jautājums par nodokļu politikas izmaiņām.

05.12.2023. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolemj sagaidīt Finanšu ministrijas nodokļu reformas darba grupas projektu attiecībā uz mazo uzņēmējdarbību.

10 724

 06.10.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

14.10.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

2022. gadā no valsts budžeta nozarei papildus piešķirti 20 miljoni eiro.

Izveidota Onkoloģijas pacientu atbalsta grupa.

93. “Neattaisnoti nevakcinētajiem ārstēšanās izdevumi ir jāsedz pašiem”

10 187

 27.10.2021 sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

01.12.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

08.02.2022. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskata iesniegumu un uzklausa kolektīvā iesnieguma iesniedzēju, Veselības ministrijas, SPKC, kā arī Tiesībsarga pārstāvi.

Veselības ministrijas, SPKC un Tiesībsarga pārstāvji norāda, ka iniciatīvu neatbalsta, jo Satversmē ir noteikts, ka valstij ir pienākums rūpēties par savu iedzīvotāju veselību un nodrošināt minimālo veselības aprūpi. Šī valsts apņemšanās ir attiecināma arī uz nevakcinētiem Covid-19 pacientiem. Komisija pieņem informāciju zināšanai. 

 03.11.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja pārstāvis, kā arī Datu valsts inspekcijas pārstāvis. 

10.11.2021. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija turpina iesnieguma izskatīšanu, uzklausot iniciatīvas pārstāvi un Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja pārstāvi. Komisija uzdod Saeimas administrācijai veikt aprēķinus par komisiju sēžu translēšanu tiešraidē, kā arī nolemj turpināt diskusiju par komisiju sēžu pieejamību personām ar dzirdes traucējumiem.

12.01.2022. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija turpina iesnieguma izskatīšanu, uzklausot Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja pārstāvi, kas informē par iespējamām komisijas sēžu translēšanas izmaksām. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

20.01.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

26.04.2022. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja iesniegumu un nekonstatēja, ka pastāvētu acīmredzams un būtisks sabiedrības pieprasījums pēc šāda pakalpojuma, īpaši apstākļos, kad informāciju par Saeimas komisijas sēžu norisi sabiedrība brīvi var iegūt citos veidos. Vienlaikus tika secināts, ka šāda pakalpojuma ieviešana un uzturēšana prasītu būtiskus materiāltehniskos un cilvēku resursus, kas nozīmētu ikgadēju papildu publisko līdzekļu novirzīšanu Saeimas budžetā.

 03.11.2021. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināti iniciatīvas pārstāvji, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

15.12.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

18.01.2022. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un konstatēja, ka attiecībā uz kolektīvā iesniegumā ietverto jautājumu Ministru kabinets jau ir izstrādājis regulējumu (grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas stājās spēkā 1.decembrī), līdz ar to šis jautājums ir atrisināts.

96.“Par sadarbspējīga sertifikāta piešķiršanu iedzīvotājiem ar Sars-CoV2 antivielām organismā”

10 023

 01.12.2021. Plānota Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināti iniciatīvas pārstāvji, Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

09.12.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

o08.02.2022. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek uzklausīti Veselības ministrijas, SPKC un Tiesībsarga pārstāvji. Veselības ministrijas pārstāvji informē, ka sadarbspējīga sertifikāta izsniegšana, pamatojoties uz SARS-COV2 antivielām, nav iespējama ne tikai Latvijā, bet arī visā ES, jo šo jomu regulē ES regula, kas šādu iespēju neparedz, jo antivielu līmenis cilvēka organismā var būt ļoti dažāds un tas nevar būt par pamatu sertifikāta izsniegšanai. Komisija informāciju pieņem zināšanai.

97.“Par pilnvērtīgu dzirdi sevišķi bērniem ar dzirdes traucējumiem”

10 183

Aicina iekļaut kompensējamo medikamentu sarakstā dzirdes aparātus, kohleāro dzirdes implantu baterijas, bateriju uzlādēšanas ierīces un savienojumu kabeļus.

01.12.2021. Plānota Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināti iniciatīvas pārstāvji un Veselības ministrijas pārstāvji. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

09.12.2021. Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

16.02.2022. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskata iesniegumu un aicina Veselības ministriju un Labklājības ministriju 2023. gadā budžetā rast finanšu līdzekļus iniciatīvā minēto palīglīdzekļu un pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī, ministrijām sadarbojoties, izstrādāt detalizētu rīcības plānu turpmākajiem 5 gadiem situācijas uzlabošanai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. 

Sociālo un darba lietu komisija informē, ka valsts budžetā 2023., 2024. un 2025.gadā kohleāro dzirdes implantu nodrošināšana bērniem ir atbalstīta, kā prioritārs pasākums. Piešķirtais finansējums ļaus ik gadu tos nodrošināt 70 bērniem.

98."Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās"

10 125

12.01.2022. Sākotnējās izvērtēšanas sēde.  Uzaicināta iniciatīvas pārstāve un Veselības ministrijas pārstāvji. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

20.01.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

15.02.2022. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskata kolektīvo iesniegumu un aicina Veselības ministriju pievērst pastiprinātu uzmanību zobārstniecības pakalpojumu bērniem jomas sakārtošanai, kā arī meklēt risinājumus esošās situācijas uzlabošanai un veicināt zobārstu vēlmi slēgt līgumus par pakalpojumu sniegšanu bērniem ar Nacionālo veselības dienestu. Nepieciešamības gadījumā veidojot darba grupu zobārstniecības tarifu pārskatīšanai. 

Veselības ministrija iepazīstina komisiju ar prezentāciju “Zobārstniecības pakalpojumu pieejamība bērniem”:

Pasākumam "Zobārstniecības pakalpojumu pilnveidošana bērniem" 2023., 2024. un 2025. gadam Veselības ministrija, kā prioritārajiem pasākumiem, pieprasīja 19 664 480 euro. Tas netika atbalstīts. Pasākumam "Uzlabot valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem"  2022., 2023. un 2024. gadam PP pieprasījumā iekļauti 5 261 969 euro. Tas netika atbalstīts.

Kā viena no būtiskām problēmām zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā, tostarp arī dažādu zobārstniecības apakšspeciālistu pakalpojumu nodrošināšanā ir ne tikai speciālistu trūkums valsts apmaksātājā zobārstniecības sektorā, bet arī valsts apmaksātais zobārstniecības manipulācijas tarifa apmērs, kas ir mazāks par to, ko apakšspecialitāšu ārsti saņem privātā zobārstniecības iestādē.

Attiecībā uz akūto zobārstniecību – bērniem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) sestdienās tiek nodrošināti valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi akūtos (pēkšņos un steidzamos) gadījumos. Valsts apmaksāta palīdzība tiek sniegta tikai gadījumos, ja bērnam ir akūtas, nepārejošas zobu sāpes; vaiga vai/un smaganu tūska; zoba trauma.  Jāņem vērā, ka gadījuma atbilstību akūtam stāvoklim izvērtē zobārsts. 

Pakalpojuma sniegšana akūtā gadījumā tiek sniegta bez iepriekšējā pieraksta – “dzīvās rindas” kārtībā. 

Pirms došanās uz ārstniecības iestādi ieteicams ar to sazināties, lai pārrunātu sūdzības par bērna veselības stāvokli un ieteicamo rīcību. Akūtās zobārstniecības pakalpojumi sestdienās tiek sniegti no 2022. gada jūlija.  Latvijā ir 10 ārstniecības iestādes, kas sniedz akūto palīdzību. 2672 bērni saņēmuši pakalpojumu šī pusgada laikā, un ir sniegti pakalpojumi 44064 euro apmērā. Nacionālais veselības dienests ir gatavs apmaksāt darbu arī svētdienās vai svētku dienās, bet nav speciālistu, kas to vēlētos darīt.

14.11.2023. Veselības ministrija informē, ka 2024. gada veselības aprūpes budžetā bērnu zobārstniecības pakalpojumu pieejamības palielināšanai ir piešķirti 10 miljoni eiro.

99. Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku

11 491

 23.02.2022. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis. Komisija nolemj dot uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt Covid-19 vakcinācijas sertifikātu izmantošanas atcelšanas iespēju.

03.03.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

01.04.2022. Vakcinācijas sertifikātu nepieciešamība saglabāta ļoti nelielam iedzīvotāju lokam.

100.Par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem

11 849

 23.02.2022. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kā arī eksperts enerģētikas jomā. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

03.03.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

09.03.2022. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja iesniegumu un nolēma aicināt Ministru kabinetu risināt strauji augošo energoresursu cenu ietekmi un informēt komisiju par to, kā turpmāk iecerēts atbalstīt valsts tautsaimniecību un iedzīvotājus.

Ministru kabinets rakstveidā informē par ieviestajiem atbalsta pasākumiem tiešai energoresursu cenu pieauguma ietekmes samazināšanai no 2022. gada 1. janvāra, sniedz vērtējumu par pievienotās vērtības nodokļa un citu nodokļu likmju samazinājuma ietekmi, kā arī citiem esošajiem un potenciāli plānotajiem ar energoresursu izmaksu samazinājumu saistītajiem atbalsta pasākumiem Latvijas iedzīvotājiem.

19.06.2023.Komisija informē, ka šobrīd neplāno skatīt jautājumus, kas skar nodokļu reformas jautājumus.

101.Pensijas 2.līmeņa uzkrājuma brīvprātīga izņemšana

10 347

 02.03.2022. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

10.03.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

28.03.2023. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē tiek skatīts jautājums par valsts fondēto pensiju 2.līmeņa uzkrājuma pārvaldību.

 Sēdes laikā cita starpā tiek diskutēts arī par iespēju ļaut iedzīvotājiem daļu no uzkrātā pensiju kapitāla izņemt.

Ņemot vērā to, ka nozares politikas veidošana ir izpildvaras funkcija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicināja atbildīgās institūcijas izvērtēt esošo situāciju un sniegt konkrētus priekšlikumus.

30.03.2022. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Zemkopības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai turpmākai izvērtēšanai. 

05.05.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

29.03.2023. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika skatīti jautājumi par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” Reģ.Nr.148/Lp14 sagatavošanai 1.lasījumam, kā arī jautājums par kolektīvo iesniegumu “Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus”. Izskatot likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, Zemkopības ministrija piedāvāja noteikt aizliegumu suņu turēšanai pie ķēdes, paredzot gadījumus, kad tas būtu atļauts. Pirms tam komisija uzdevusi šo jautājumu izdiskutēt Zemkopības ministrijas organizētā darba grupā kopā ar ieinteresētajām pusēm. Priekšlikumi komisijai jāiesniedz līdz 2023. gada 29. maijam.

10.01.2024. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija informē, ka jautājums tiek skatīts kopā ar likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" (148/Lp14) (pieņemts 2.lasījumā). Šajā likumprojektā ir ietverta norma par turpmāku aizliegumu suņu turēšanai pie ķēdes.

14.03.2024.Saeima pieņem regulējumu, kas nosaka, ka suņus, kas dzimuši pēc 2023.gada 31.augusta, ir aizliegts turēt pie ķēdes.

103. Samazināt akcīzes nodokli degvielai

13 627

30.03.2022. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

05.05.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

19.06.2023. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šobrīd neplāno skatīt jautājumus, kas skar nodokļu reformas jautājumus.

104. Valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm.

10 211

25.05.2022. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas domes un Saeimas administrācijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

08.06.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

19.06.2023.Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šobrīd neplāno skatīt šo jautājumu.

105. Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības

10 168

 27.07.2022. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Ģenerālprokuratūras un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Nacionālās drošības komisijai turpmākai izvērtēšanai.

11.08.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

14.09.2022. Nacionālās drošības komisija izvērtē iesniegumu, akcentējot Politisko partiju likumā noteiktās tiesībsargājošo iestāžu kompetences saistībā ar politisko partiju darbību liegumiem.

Komisija skaidro, ka saskaņā ar komisijas priekšlikumiem likumprojektā “Grozījumi Politisko partiju likumā” (Nr.1431/Lp13), kas stājās spēkā 2022. gada 22. jūnijā, jau tika veikti grozījumi, kas nosaka partiju darbību aizliegumus (7. pants), kā arī partiju kontroles un uzraudzības tiesības (38.;45. pants).

Līdz ar to aizliegums partijām veikt darbības atrodas tiesībsargājošo iestāžu kompetencē (tai skaitā arī attiecībā par Latvijas Krievu savienību).

Likumā ir noteiktas prokuratūras un valsts drošības iestāžu pilnvaras brīdināt partijas, ja tiek konstatētas pazīmes, kas liecina par iespējamu partijas prettiesisku darbību, kura vērsta pret valsts drošību vai citādi ir pretrunā ar Satversmi. Kā arī likumā ir noteikts, ka jebkuras partijas darbība, ja ir konstatēti likuma pārkāpumi, ir izbeidzama ar tiesas lēmumu.

 106. Indeksēt vecāku pabalstu

10 356

20.10.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

Labklājības ministrija informē, ka nav iespējams indeksēt vecāku pabalstu, kas ir īstermiņa pabalsts un finansēts no speciālā valsts budžeta, kā arī norāda, ka pabalsts veidojas no personas veiktajām sociālajām iemaksām.

 1. (107) Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību

23 257

 30.11.2022. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Tieslietu ministrijas pārstāvis. Komisija noraida iesnieguma tālāku virzību. Komisijas sagatavotais lēmumprojekts jāapstiprina Saeimas sēdē.

08.12.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

 2. (108) Par brīvprātīgu valsts aizsardzības dienestu

11 747

  30.11.2022. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Aizsardzības ministrijas pārstāvis.  Komisija noraida iesnieguma tālāku virzību. 

08.12.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

3. (109) Par ugunsdzēsēju posteņu saglabāšanu

10  610

 30.11.2022. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Iekšlietu ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

08.12.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

26.09.2023.Ministru kabinets atbalsta finansējuma piešķiršana prioritārajam pasākumam “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanas nodrošināšana” 2024. gadā un turpmāk ik gadu 2 569 686 euro apmērā, tai skaitā izdevumi atlīdzībai 2 150 571 euro, 105 jaunu amata vietu ieviešanai, lai nodrošinātu minimālo amatpersonu skaitu dežūrmaiņā un lai nebūtu jālemj par posteņu pagaidu darbības apturēšanu.

- ir atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana prioritārajam pasākumam “Atlīdzība Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem (amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm), kā arī Probācijas dienesta darbiniekiem”, kura ietvaros VUGD paredzēts finansējums 2024. gadā un turpmāk ik gadu 5 500 955 euro apmērā, lai nodrošinātu amatpersonu mēnešalgu palielināšanu (vidēji par 10 % pret 2022. gadu) no 2024. gada 1. janvāra, turpinot 2023. gadā uzsākto atlīdzības palielināšanu;

- ir atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana prioritārajam pasākumam “Valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības paaugstināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm” 2024. gadā un turpmāk ik gadu 2 580 156 euro apmērā, lai iekšlietu dienestu, tai skaitā VUGD, amatpersonām palielinātu veselības aprūpes kompensāciju limitus: ambulatorajiem maksas pakalpojumiem līdz 500 euro gadā, zobārstniecības pakalpojumiem līdz 400 euro gadā un medikamentu iegādei līdz 100 euro gadā; 

- VUGD amatpersonām 2024. gadā plānots finansējums izdienas pabalsta (pabalsts triju mēnešalgu apmērā pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem) izmaksai 7 345 816 euro apmērā.

Saeima 2024.gada valsts budžetā iekļauj iepriekšminēto pasākumu finansēšanu.

4. (110) Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu.

11 510

7.12.2022.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas, un Nacionālās trīspusējās padomes pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai turpmākai izvērtēšanai.

22.12.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

01.02.2023. Sociālo un darba lietu komisija izskata kolektīvo iesniegumu un nolemj iniciatīvu pieņemt zināšanai, un nodot to izskatīšanai Trīspusējās sadarbības padomei, lai uzsāktu plašu diskusiju, kurā turpinātu vērtēt elastīgo darba laiku un tā piemērošanu.

Jautājums komisijā tiks aktualizēts pēc diskusijas rezultātu saņemšanas no Trīspusējās sadarbības padomes.

5. (111) Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā.

13 324

14.12.2022.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Labklājības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

22.12.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

30.11.2022. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskata jautājumu “Par paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidi un normatīvo regulējumu” un izveido darba grupu, kura strādās ar jautājumiem, kas saistīti ar paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidi.

19.06.2023. Sociālo un darba lietu komisija informē, ka saistībā ar paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidi valstī komisijā tiek virzīti un skatīti divi likumprojekti:

1.Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (222/Lp14);

2. Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (223/Lp14).

28.09.2023. minētie likumprojekti ir pieņemti Saeimā 3. lasījumā.

6. (112) Noteikt ekonomiski pamatotu neapliekamo minimumu 1080 eiro apmērā.

10 402

14.12.2022.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

22.12.2022.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

19.06.2023.Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija plāno skatīt iesniegumu Saeimas rudens sesijā.

29.01.2024. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija informē, ka, izskatot Saeimā 2024. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketi un grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, netika atbalstīts deputātu priekšlikums attiecībā uz neapliekamo minimumu. Tomēr no 2024. gada ir noteikts, ka neapliekamais minimums piemērojams ienākumiem līdz EUR 1800 mēnesī. 

7. (113) Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem u.c. tautas kalpiem.

10 434

21.12.2022.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Finanšu ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu tālākai izvērtēšanai Ministru kabinetam un ziņojuma par veiktā izvērtējuma rezultātiem iesniegšanai Saeimā līdz 2023.gada 15. aprīlim.

12.01.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

17.04.2023. Saeimas Prezidijs nodod Ministra kabineta veikto izvērtējumu, kurā atzīts, ka iesāktā algu reforma ir jāturpina, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

8. (114) Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām.

13 165

11.01.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Valsts kancelejas pārstāvis, Valsts drošības dienesta pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, kā arī konstitucionālo tiesību eksperts. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Saeimas Nacionālās drošības komisijai turpmākai izvērtēšanai.

19.01.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

11.05.2023. Saeima nodod darbam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai Nacionālās drošības komisijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz veikt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ietverot tajā jaunu pantu: “102. pants. Lojalitātes pienākums
(1) Publiskas personas institūcijā nodarbinātajam ir pienākums būt lojālam Latvijas
Republikai un tās Satversmei.
(2) Publiskas personas institūcijā nodarbinātajam ir aizliegts paust tādu publisku viedokli
vai veikt darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību,
suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.
(3) Ja publiskas personas institūcijā nodarbinātais ir paudis publisku viedokli vai veicis
citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijas Republikai un tās
Satversmei vai veicis šā panta otrajā daļā noteikto, un viņa turpmāka nodarbinātība
attiecīgajā publiskas personas institūcijā var apdraudēt šīs institūcijas darbību vai
valsts intereses, tad lojalitātes pienākuma neievērošana vai šā panta otrajā daļā veiktās
darbības uzskatāmas par patstāvīgu pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai ar
jebkuru šādu darbinieku un valsts dienesta attiecību ietvaros nodarbinātu personu.
(4) Ja, pamatojoties uz šā panta trešo daļu, darbinieks ir atbrīvojams no amata, darba
devēja uzteikumam piemērojami Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkta
noteikumi, uz šā paša pamata pieņemtam lēmumam par valsts civildienesta ierēdņa
atbrīvošanu no amata – Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta
“d” apakšpunkta noteikumi, bet dienesta attiecības ar pārējām valsts dienesta
attiecību ietvaros nodarbinātajām personām tiek izbeigtas vispārējā tām piemērojamā
kārtībā.
(5) Ar citām publiskas personas institūcijā nodarbinātām amatpersonām šā panta trešajā
daļā minētajā gadījumā nodarbinātības attiecības var izbeigt tikai tad, ja šīs attiecības
regulējošā likumā neatbilstība ieņemamam amatam vai prasībai pēc nevainojamas
reputācijas ir paredzēta kā pamats personas atbrīvošanai no amata.” 

Saeima likumprojektu ir pieņēmusi 1.lasījumā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā gada 14.jūnija sēdē, piedaloties arī iniciatīvas pārstāvjiem, uzsākusi darbu pie likumprojekta sagatavošanas 2.lasījumam.

21.12.2023. tiek pieņemts likums "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā (Nr.256/Lp14).

9. (115) Novērst maldināšanu ar aromatizētajām e-cigaretēm.

10 157

 18.01.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Veselības ministrijas pārstāvis.

Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai turpmākai izvērtēšanai.

31.01.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

23.03.2023. Saeima 2.lasījumā atbalsta likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (48/Lp14), kas paredz noteikt ierobežojumu ražot un laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, kā arī tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus vai elektroniskās smēķēšanas ierīces, kas vizuāli atgādina saldumus, uzkodas, kā arī rotaļlietas.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 16.05.2023.

13.06.2023. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms trešā lasījuma atbalsta likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” 

28.11.2023. Sociālo un darba lietu komisijā izskatīts Eiropas Komisijas sniegtais viedoklis par likumprojektu “Grozījumi “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”” un likumprojekts atkārtoti atbalstīts virzīšanai izskatīšanai Saeimas sēdē 3. lasījumam.

11.01.2024. Saeima 3.lasījumā pieņem likumprojektu   “Grozījumi “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā””.

10. (116) Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību.

10 439

 25.01.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Iekšlietu ministrijas, Valsts izglītības satura centra un Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes pārstāvis. Komisija noraida iesnieguma tālāku virzību. 

02.02.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

11. (117) Personu ar invaliditāti asistentu atalgojumu samērot ar minimālās algas pieaugumu

10 171

 01.02.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Labklājības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

09.02.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

11.10.2023. Labklājības ministrija informē, ka no 2024. gada asistentu atalgojums būs 720 eiro mēnesī.

12. (118) Neskrāpē mašīnu - prasi lielāku stāvvietu.

10 161

 08.02.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Satiksmes ministrijas, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvis, Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis, SIA "Latvijas standarts" pārstāvis, kā arī Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvis. Komisija nolemj nodot iniciatīvu padziļinātai izpētei Ministru kabinetam ar uzdevumu līdz 31.12.2023. sniegt ziņojumu Saeimai par problēmas iespējamiem risinājumiem. 

16.02.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

17.01.2024. Ministru kabinets informē, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi informatīvā ziņojuma projektu 23-TA-3090, kas šobrīd ir saskaņošanā ar iesaistītajām institūcijām. 

13. (119) Par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem.

13 060

01.02.2023.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un konstitucionālo tiesību eksperts. Komisija noraida iesnieguma tālāku virzību. 

09.02.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

14. (120) 3. grupas invalīdiem – bezmaksas sabiedrisko transportu.

10 119

01.03.2023.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas pārstāvis. Latvijas ārstu biedrības un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis, kā arī personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes deleģēts pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

16.03.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

22.11.2023.Sociālo un darba lietu komisija skata kolektīvo iesniegumu un nolemj: 

1) aicināt Labklājības ministriju informēt komisiju par atbilstošās ES direktīvas projektu;

2) aicināt Satiksmes ministriju sniegt finansiālu pārskatu par nepieciešamajām izmaksām;

3) 2024. gadā jautājumu skatīt atkārtoti.

15. (121) Bezmaksas higiēnas preces meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs.

10 260

04.04.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai. 

25.05.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

11.10.2023. Sociālo un darba lietu komisija nolemj uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai, Veselības ministrijai, VARAM un Labklājības ministrijai līdz 2024. gada janvārim vienoties par to, kādā veidā un kas nodrošinās bezmaksas higiēnas preces skolas vecuma meitenēm pamatskolās, vidusskolās un profesionālajās vidusskolās, kā arī uzdod veikt aprēķinus, cik tas izmaksātu un kādi varētu būt finansējuma avoti.

Jautājumu plānots 2024. gada janvārī atkārtoti skatīt komisijā.

16. (122) Tautas ievēlēts Latvijas Valsts prezidents.

11 360

22.03.2023.

Aicina grozīt normatīvo regulējumu, paredzot, ka Latvijas Valsts prezidentu ievēlē Latvijas pilsoņi nevis Saeima.

19.04.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis, biedrības "Latvijas Ārpolitikas institūts" pārstāvis, kā arī konstitucionālo tiesību eksperts.Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tālākai izvērtēšanai. 

27.04.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

18.01.2024. Juridiskā komisija informē, ka šo jautājumu ir plānots skatīt kopsēdē ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem.

17. (123) Daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesības uz agrāku pensionēšanos.

10 561

17.04.2023.

Aicina nodrošināt daudzbērnu ģimeņu vecākiem tiesības agrāk pensionēties.

10.05.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis, Biedrības "Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības" pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai, kā arī dod uzdevumu Ministru Kabinetam līdz 31.12.2023. iesniegt Saeimai piedāvājumu sociāli taisnīgas pensiju sistēmas nodrošināšanai.

18.05.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

08.11.2023. Sociālo un darba lietu komisija nolemj konceptuāli atbalstīt iniciatīvu un uzdod Labklājības ministrijai līdz 2024. gada martam veikt analīzi par tās finansiālo un sociālo ietekmi uz pensiju sistēmu. Jautājumu plānots skatīt atkārtoti.

17.01.2024. Labklājības ministrija informē, ka izstrādes stadijā ir informatīvais ziņojums „Par valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā daudzbērnu ģimenēm”, ko plānots iesniegt Valsts kancelejā 2024. gada februārī. 

18. (124) Par skaidras naudas aprites normu saglabāšanu.

10 315

18.04.2023.

Parakstītāji atbalsta likuma "Par nodokļiem un nodevām"30.panta astoto daļu tādā redakcijā, kas bija spēkā pirms 2019.gada aprīļa

10.05.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis, Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis. Komisija nolemj atstāt kolektīvo iesniegumu bez tālākas izskatīšanas.

25.05.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

19. (125) Vieglo automašīnu tehniskā stāvokļa kontrole reizi divos gados

10 174

19.04.2023.

Aicina rast iespēju veikt vieglo automašīnu tehniskā stāvokļa kontroli reizi divos gados.

17.05.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Iekšlietu ministrijas pārstāvis,  Finanšu ministrijas pārstāvis, Satiksmes ministrijas pārstāvis, CSDD pārstāvis, LTAB pārstāvis, Latvijas apdrošinātāju pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

25.05.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

06.06.2023. un 08.06.2023 kolektīvais iesniegums izskatīts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gatavojot likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (nr.61/Lp14)” trešajam lasījumam. Komisija vērtēja oficiālos priekšlikumus attiecībā uz auto tehnisko apskašu biežumu, kā arī kolektīvā iesnieguma priekšlikumu. Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka sākot no 2025. gada auto tehniskās apskates jāveic pēc formulas “3+2+2+2+1”. Saeima savu lēmumu izdarīs 22.06.2023. Komisija vērsusies arī pie Satiksmes ministrijas ar uzdevumu izvērtēt kolektīvā iesnieguma priekšlikumu iespējamu izmantošanu nākotnē.   

22.06.2023.Saeima galīgajā lasījumā atbalsta grozījumus, kas paredz, ka jauniem automobiļiem valsts tehniskā apskate jāveic trīs gadu laikā pēc reģistrācijas. Otrā tehniskā apskate jāveic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc pirmās, savukārt trešā un ceturtā – vēl ik pēc diviem gadiem. Turpmākās apskates noteikts veikt katru gadu. Tāpat noteikts, ka piekabei ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem valsts tehniskā apskate jāveic vienu reizi divos gados. Šāds tehniskās apskates intervāls būs spēkā no 2025. gada 1.janvāra. 

20.(126) Valsts valodas statusa nodrošināšana

 10 326

 02.05.2023

 Aicina pieņemt "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valoda statusa nodrošināšanas likumu", tā izskaužot nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu, kā arī nodrošināt iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai apgūt to.

07.06.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, Tieslietu ministrijas pārstāvis, Valsts valodas centra pārstāvis, Latvijas Tirgotāju Asociācijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai.

22.06.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

12.03.2024. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskata kolektīvo iesniegumu un nolemj uzdot Ministru kabinetam izvērtēt situācijas problemātiku kopumā un izstrādāt visaptverošu pasākumu kopumu valsts valodas stiprināšanai. Līdz 20.05.2024. komisijā iesniedzams sākotnējais izvērtējums ar iekļautu rīcības plānu problēmas risināšanai.

21.(127) Valdības atkāpšanās streika vienošanās neizpildes gadījumā

11 240

 02.05.2023

Aicina veikt grozījumus Ministru kabineta iekārtas likuma 19. pantā, papildināt likumu ar jaunu valdības atkāpšanās nosacījumu – Ministru kabinets atkāpjas, ja neizpilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā interešu strīda atrisināšanu.

14.06.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Valsts kancelejas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis, Valsts darba inspekcijas pārstāvis, konstitucionālo tiesību eksperte, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

22.06.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

14.02.2024.Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskata kolektīvo iesniegumu un secina, ka grozījumu veikšana Streiku likumā nav nepieciešama. Komisija aicina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju veikt kolektīvā iesnieguma tālāko izvērtēšanu tās kompetences ietvaros .

22.(128) Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai.

12 973

 07.07.2023

Aicina neratificēt Stambulas konvenciju un atsaukt Latvijas pievienošanos Eiropas Komisijas aicinājumam Eiropas Savienībai parakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju.

02.08.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Valsts policijas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Ārlietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

14.09.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

05.10.2023. Saeima noraida Ārlietu komisijas sagatavoto lēmumprojektu, kas aicinātu Ministru kabinetu informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par valsts nodomu nepievienoties Stambulas konvencijai.

23.(129) Izbeigt bijušo prezidentu uzturēšanu par tautas naudu.

17 640

 23.08.2023

Aicina ieviest racionālāku un līdzsvarotāku attieksmi pret bijušo Valsts prezidentu sociālajām un citām garantijām.

06.09.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis. Komisija izskatīja iesniegumu un atstāja to bez tālākas virzības.

14.09.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

24.(130) Par valsts valodas prasmes pārbaudes vecuma "sliekšņa" samazināšanu līdz 65 gadiem.

11 615

 28.08.2023

Aicina atbalstīt tiesībsarga  priekšlikumus attiecībā uz cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem.

06.09.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Iekšlietu ministrijas pārstāvis.Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu turpmākai izvērtēšanai Ministru kabinetam līdz 2023.gada 31.oktobrim.

14.09.2023.Saeima noraida komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

25.(131) Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtajiem kredītiem!

15 878

30.08.2023

Aicina pārskatīt un pilnveidot kredīta izsniegšanas procentu un komisijas piešķiršanas politikas nosacījumus.

27.09.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Latvijas Bankas pārstāvis, Finanšu nozares asociācijas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis.

Komisija atbalsta iniciatīvas nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai, kā arī dod uzdevumu Ministru kabinetam veikt izvērtējumu un

līdz 2023.gada 10.novembrim sagatavot priekšlikumus kredītņēmēju interešu aizsardzībai.

05.10.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

24.01.2024. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausa un pieņem zināšanai Finanšu ministrijas pārstāvi, kurš informē par pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā saistībā ar tajā veiktajiem grozījumiem kredītņēmēju interešu aizsardzībai.

26.(132) Slimības lapu 100% apmērā no neto algas un apmaksāt no sociālā budžeta.

13 471

08.09.2023

Aicina noteikt regulējumu, lai slimības pabalsts būtu 100% apmērā no neto algas un tas tiktu izmaksāts no valsts sociālā budžeta.

04.10.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Veselības ministrijas pārstāvis un Labklājības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

12.10.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

01.11.2023. Sociālo un darba lietu komisija nolemj uzdot Labklājības ministrijai, Veselības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Latvijas Brīvo arodbiedrību sabiedrībai un Latvijas Darba devēju konfederācijai līdz 2024. gada februāra beigām izstrādāt priekšlikumus iespējamām izmaiņām darba nespējas lapu jautājumā. Jautājumu plānots skatīt atkārtoti.

Sociālo un darba lietu komisija, uzklausot atbildīgo institūciju sniegtos priekšlikumus, nolemj apturēt iniciatīvas tālāko virzību.

27.(133) Atcelt jaunos elektroenerģijas sadales tarifus un saistītos maksājumus.

19 966

08.09.2023

Aicina nekavējoties atcelt palielinātos elektroenerģijas sadales tarifus.

11.10.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis, AS "Sadales tīkli" pārstāvis, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis.

Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

 19.10.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

28.(134) Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām.

29 905

11.09.2023

Aicina noteikt reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām.

27.09.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Tieslietu ministrijas pārstāvis, Zemkopības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iniciatīvas nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai tālākai izvērtēšanai.

05.10.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

18.01.2024. Juridiskā komisija informē, ka ir iesniegusi izskatīšanai likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" ( Nr.484/Lp14). Šis likumprojekts paredz Krimināllikuma 230. panta pirmajā daļā izslēgt kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, turpmāk to paredzot KL 230. panta otrajā daļā. Proti, KL 230. panta otrajā daļā nosakot kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, vai par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, vai par dzīvnieka spīdzināšanu, kā rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, sodot personas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Tādējādi par cietsirdīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret dzīvniekiem turpmāk nebūs iespējams piemērot brīvības atņemšanai alternatīvos sodus – sabiedrisko darbu un naudas sodu. Juridiskā komisija informē, ka šāds grozījums KL 230. panta otrajā daļā pēc būtības un satura atbilst kolektīvajā iesniegumā  ietvertajā aicinājumā par KL 230. panta papildināšanu ar trešo daļu. 

29.(135) Nekavējoties palielināt bērna piedzimšanas pabalstu un kopšanas pabalstu.

14 218

12.09.2023

Aicina palielināt bērna piedzimšanas pabalstu (600 eiro apmērā) un bērna kopšanas pabalstu.

04.10.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis un I.Parādnieks. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

12.10.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

25.10.2023. Sociālo un darba lietu komisija nolemj konceptuāli atbalstīt šo iniciatīvu un uzdot Labklājības ministrijai pārskatīt visu pabalstu sistēmu kopumā, un līdz 2024. gada februāra sākumam iepazīstināt komisiju ar rezultātiem.

30.(136) Atcelt 22.augusta vienošanos par grozījumiem imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm.

10 692

18.09.2023

Aicina atcelt 22.augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā, kas paredz mīkstināt iepriekš pieņemto regulējumu. 

 11.10.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Iekšlietu ministrijas pārstāvis.

Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai tālākai izvērtēšanai.

26.10.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

31.(137) Brīvu izvēli pilngadīgiem cilvēkiem! Par e-cigarešu aromātu saglabāšanu.

10 182

26.09.2023.

Aicina neaizliegt aromātus e-cigaretēm, bet tā vietā ieviest mērķtiecīgus risinājumus cīņai ar nelegāliem produktiem un izglītot sabiedrību.

18.10.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Veselības ministijas pārstāvis. Komisija noraida iesnieguma tālāku virzību. 

26.10.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

32.(138) Par skaidras naudas nostiprināšanu Satversmē.

10 882

04.10.2023.

Aicina Satversmē nostiprināt  tiesības uz  skaidras naudas apriti.

25.10.2023. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un konstitucionālo tiesību eksperts. Komisija noraida iesnieguma tālāku virzību. 

02.11.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

33.(139) Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai.

12 608

10.10.2023.

Aicina neratificēt Stambulas konvenciju.

08.11.2023.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

23.11.2023.Saeima noraida (neiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā) komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

34.(140) Palielināt vecāku pabalsta apmēru.

10 247

11.10.2023.

Aicina palielināt vecāku pabalstu,  uz 75% no bruto algas, izvēloties 13 mēnešu periodu vai izvēloties 19 mēnešu periodu, uz 60% no bruto algas. Aicina veikt pabalsta indeksāciju reizi gadā pamatojoties uz inflācijas rādītājiem.

25.10.2023.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis un demogrāfisko lietu eksperts. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

02.11.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

25.10.2023. Sociālo un darba lietu komisija nolemj uzdot Labklājības ministrijai pārskatīt visu pabalstu sistēmu kopumā un līdz 2024. gada februāra sākumam iepazīstināt komisiju ar rezultātiem.

35.(141) Par kopšanas pabalsta paaugstināšanu pēc 18 gadiem 1.grupas invalīdiem no bērnības.

10 655

30.10.2023.

Aicina paaugstināt kopšanas pabalstu pēc 18 gadu sasniegšanas 1.grupas invalīdiem no bērnības, pielīdzinot to aprūpes namos strādājošiem aprūpētāju atlīdzībai pēc nodokļu nomaksas.

15.11.2023.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un  Labklājības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu(nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

23.11.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

No 01.01.2024. personām ar invaliditāti, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, kopšanas pabalsta apmērs palielināts par 100 eiro mēnesī, sasniedzot 413,43 eiro apmēru.

36.(142) Par esošās PVN likmes saglabāšanu Latvijai raksturīgajiem lauksaimniecības produktiem.

10 886

03.11.2023.

Aicina saglabāt šobrīd noteikto samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem lauksaimniecības produktiem (augļiem, dārzeņiem, ogām u.c.).

29.11.2023.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis un Zemkopības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu(nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

06.12.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

2024.gadā Latvijai raksturīgajiem lauksaimniecības produktiem tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme 12% apmērā.

37.(143) Par tiesisku pamatu vardarbības novēršanai skolās.

10 309

06.11.2023.

Aicina radīt tiesisku pamatu, lai valsts un pašvaldību iestādēm būtu reālas pilnvaras vardarbības apkarošanai Latvijas skolās. Nekavējoties un steidzamības kārtā ir jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot tiesības skolas direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, kādos gadījumos skolēns mācās ārpus skolas, kamēr ar viņu un viņa ģimeni strādā visas iesaistītās puses. 

06.12.2023.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvis, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai.

14.12.2023.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

18.01.2024. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija informē, ka tā ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam ar uzdevumu sagatavot grozījumus normatīvajos aktos atbilstoši Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajam plānam vardarbības novēršanai izglītības iestādēs (plāns atrodas izstrādes procesā).

38.(144) Par samazinātā PVN 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

10 186

11.12.2023.

Aicina  samazināt PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem uz 12%.

10.01.2024.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis, Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu(nodokļu) komisija tālākai izvērtēšanai.

18.01.2024.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

19.03.2024. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija uzdod Finanšu ministrijai izvērtēt, kā samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme ietekmētu ēnu ekonomiku nozarē.

39.(145) Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā.

10 508

02.01.2024.

Aicina piemērot 90% ieturējumu visiem maksājumiem uz "melnā saraksta" jurisdikcijām (tai skaitā Krievijas Republiku).

31.01.2024.Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināta iniciatīvas pārstāve, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, Ārlietu ministrijas pārstāvis, Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Budžeta un finanšu(nodokļu) komisija tālākai izvērtēšanai.

 01.02.2024.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

40.(146) Lauku mazajām vidusskolām būt!

10 705

12.01.2024.

Aicina neparedzēt kvantitatīvo kritēriju lauku vidusskolu tīklu blīvumam.

07.02.2024. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināta iniciatīvas pārstāve, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Budžeta un finanšu(nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

 15.02.2024.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

41.(147) Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju.

11 170

15.01.2024.

Aicina ieviest nepieciešamību īpašniekam apstiprināt katru deklarēto personu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā  www.latvija.gov.lv. 

14.02.2024. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Iekšlietu ministrijas pārstāvis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tālākai izvērtēšanai.

22.02.2024.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

19.03.2024.Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskata kolektīvo iesniegumu un uzdod Iekšlietu ministrijai iesniegt komisijai priekšlikumus grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos.

42.(148) Ģimenes valsts pabalsta palielināšana.

10 561

17.01.2024.

Aicina izvērtēt ģimenes valsts pabalsta palielināšanu.

 14.02.2024. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināta iniciatīvas pārstāve, Finanšu ministrijas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

22.02.2024.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

43.(149) Par 1.tipa diabēta pacientu veselības saglabāšanu.

12 030

19.01.2024.

Aicina nodrošināt valsts atbalstu insulīna sūkņiem un nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmām 1.tipa diabēta pacientiem, kam tas ir akūti nepieciešams.

 07.02.2024. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināta iniciatīvas pārstāve, Finanšu ministrijas pārstāvis, Veselības ministrijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu(nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

 15.02.2024.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

44.(150) Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi.

10 972

16.02.2024.

Aicina atcelt  skolēniem noteikto ierobežojumu par tikai vienas atzīmes gadā uzlabošanu katrā mācību priekšmetā. 

27.02.2024. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināta iniciatīvas pārstāve, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne, nodibinājuma "Fonds Mammām un Tētiem" vadītāja. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai turpmākai izvērtēšanai.

 29.02.2024.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

45.(151) Par kvalitatīvu skolas laiku bez personiskajām viedierīcēm sākumskolā un pamatskolā.

10 286

27.02.2024.

Aicina  grozīt Izglītības likumu, lai aizliegtu personīgo viedierīču lietošanu sākumskolās un pamatskolās.

13.03.2024. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvis, nodibinājuma "Fonds Mammām un Tētiem" vadītāja. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai turpmākai izvērtēšanai.

21.03.2024.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

46.(152) Par savlaicīgu medicīnas aprūpi bez rindām.

10 173

28.02.2024

Aicina noteikt elektroniskās sistēmas izveidi, lai  visas slimnīcas, medicīnas iestādes un poliklīnikas ir saslēgtas vienā elektroniskā sistēmā, kas neļauj pierakstīties vienlaikus pie vienas specialitātes ārsta vairākās vietās, tā radot rindas. 

13.03.2024. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Veselības ministrijas pārstāvis, Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvis, AS "Veselības centru apvienība" pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

21.03.2024.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

47.(153) Emocionāls un praktisks atbalsts grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā.

10 297

29.02.2024.

Aicina ieviest preventīvu veselības veicināšanas programmu grūtniecības un pēcdzemdību periodā.

20.03.2024. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Veselības ministrijas pārstāvis, biedrības "Latvijas Vecmāšu asociācija" pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī uzdod Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimai rīcības plānu emocionālā un praktiskā atbalsta paplašināšanai topošajiem un jaunajiem vecākiem (grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā). Progresa ziņojums par rīcības plāna izstrādi jāiesniedz Saeimai līdz 2024. gada 30. septembrim. 

 27.03.2024.Saeima apstiprina komisijas sagatavoto lēmumprojektu.

48.(154) Valsts līdzfinansējums zobārstniecībai.

11 963

25.03.2024.

Aicina atzīt zobārstniecību par jomu, kurā nepieciešams valsts atbalsts arī personām, kuras jau sasniegušas 18.gadu vecumu. 

10.04.2024. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Veselības ministrijas pārstāvis, Latvijas Zobārstu asociācijas pārstāvis, Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu(nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

49.(155) Atcelt pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju nodokli.

10 551

04.04.2024.

Aicina atcelt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) pensijām.

17.04.2024. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iniciatīvas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvis. Komisija atbalsta iesnieguma nodošanu Budžeta un finanšu(nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.