1. - 3. SAEIMAS DEPUTĀTU LIETAS
Saeimā darbojas Saeimas deputātu lietu izmeklēšanas komisija 5 deputātu sastāvā, kas ziņo par tai nodotajām un izskatītajām lietām.
1.Saeima. 1922.-1925.
Kopā nodotas komisijai: 193 lietas
6 administratīvie sodi,
4 sprieduma izpildīšanas,
3 soda naudas iekasēšanas.
Pa sesijām:
1.sesija- 24 lietas, 2.- 41, 3.- 19, 4.- 16, 5.- 14, 6- 36, 7.-30, 8.- 13.
Komisija sniedza ziņojumu 2 reizes Saeimas darbības laikā un tad izskatīja visas lietas vienlaicīgi.
3.sesija 4.-5.sēde ziņojums par 57 lietām :
komisija lēma: par izdošanu - , pret izdošanu - 57
Saeima lēma: par izdošanu - 39, pret izdošanu - 18
Deputāts Kr.Bahmanis ziņo:
Saeimas deputātu lietu izmeklēšanas komisija piegrieza sevišķu vērību tiem agrāko parlamentu principiāliem uzskatiem un lēmumiem, kuriem būtu vadoša nozīme pirmās Saeimas darbībā. Pirmais jautājums - deputātu neaizskaramība nav uzskatāma kā privilēģija, bet ka tā ir nepieciešama, lai deputāti varētu izpildīt savas funkcijas, nebaidoties no represijām. Otrkārt, šī neaizskaramība ir nepieciešama pašiem deputātu vēlētājiem, lai deputātu netraucētu viņa tiešo pienākumu izpildīšanā viņa politiskie pretinieki, ceļot pret viņu daudzas nedibinātas sūdzības.
Satversmes Sapulce noziegumus šķirojusi pēc viņu smaguma un rakstura. Pēc viņu uzskata, parlamenta loceklis izdodams tiesāšanai, ja viņš pielaidis smagu noziegumu mantkārīgos vai savtīgos nolūkos, tādu noziegumu, kuru sabiedrība nevar attaisnot.
Satversmes Sapulce tikai vienā lietā devusi savu piekrišanu izdot deputātu tiesāšanai. Visās citās lietās - par goda laupīšanu presē, par necienības izrādīšanu pret likumīgu varu, par musināšanu uz pastāvošās iekārtas gāšanu, par dažiem noziegumiem, kas varbūt vērsti pret kādiem varas rīkojumiem Satversmes sapulce bijusi pret izdošanu un sargājusi savu deputātu neaizskaramību.
Komisija atzīst, ka tikai tie deputāti būtu izdodami tiesas vai administratīvai vajāšanai, kuri nodarījuši noziegumus savtīgos vai mantkārīgos nolūkos, vai vispār noziegumus, kas ņem pilsonim tiesību būt ievēlētam par deputātu, kā arī, ja viņš izplatījis presē godu aizskarošas ziņas savtīgos nolūkos.
No 57 lietām 39 ir mantojums no Satversmes Sapulces, no kurām 25 lietās tā ir lēmusi deputātu tiesāšanai neizdot un viņiem administratīvi uzlikto sodu piedzīšanai piekrišanu nedot. Pie atbildības saukto deputātu skaits ir mazāks par visu minēto lietu skaitu, jo vairākiem deputātiem - redaktoriem ir daudz lietas, piemēram, vienam ir 12, diviem - pa 6 un diviem - katram pa 5 un citiem ir mazāk.
Tieslietu ministrs V.Holcmanis:
Var liegt izdot tiesai tikai tādos gadījumos, ja ceļas aizdomas, ka šeit valdība grib darīt iespaidu uz deputātiem. Ja Saeima grib nostāties tādā stāvoklī, ka par vienkāršu kriminālu nodarījumu deputāts bauda pilnīgu imunitāti, tad tas ir nepareizs un nepamatots uzskats. Ir cits jautājums, vai vēlāk Saeima ļaus sodu izpildīt, bet ir jādod iespēja celt šo lietu tiesas priekšā, mums ir jādod presē apvainotai personai iespēja reabilitēties.
lietas (piemēri):
K.Eliass administratīvā kārtā sodīts ar 5000 rubļiem naudas sodu par nicinošu izturēšanos pret valdību. (noraidīts)
K.Gulbis par trotuāra nenokaisīšanu ar smiltīm (noraidīts)
1.Saeima 7.sesija 15.sēde
lietas kopā 32
Kr.Bahmanis:
Saeimas 3.sesijas 5.sēdē izdoti tiesāšanai itin visi deputāti, kuri saukti pie atbildības uz sodu likumu 531., 532., 533. un 540.panta pamata, t.i. par neslavas celšanu, goda aizskaršanu, par nepatiesu apstākļu apzinātu izpaušanu, kas satricina uzticību personas, sabiedrības vai iestādes darbībai, vai personu spējām izpildīt savus pienākumus. Turpretim augstais nams nav izdevis tiesāšanai deputātus, kuri apvainoti kādā noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts sodu likumu 154.panta 2.punktā - necienības izrādīšanā pret likumīgu varu, 129.pantā - musināšanā graut valstī pastāvošo kārtību, 138.pantā saistošu noteikumu neizpildīšanā, 281.pantā - piedauzīgu sacerējumu izplatīšanā, 368.pantā - strādnieku kūdīšanā uz streiku un tamlīdzīgos noziedzīgos nodarījumos. Tātad šķiroja noziedzīgos nodarījumus divās grupās: tādos, kur aizskarts privātas vai amata personas vai iestādes gods, un tādos, kam publisks vai politisks raksturs. Visiem, kam aizskarts gods, dota iespēja tiesā savu godu aizstāvēt. Komisijas turpmākos lēmumos izpaužas arī frakciju uzskats. Atkarībā no frakciju uzskata arī komisijas lēmumi līdzīgās lietās ir dažādi, vai arī pieņemti divos variantos, skatoties uz to, kādu frakciju priekšstāvji piedalījušies komisijas sēdē.
Pret deputātiem - redaktoriem sakrājies tāds lietu daudzums, ka viņiem jānotērē ļoti daudz laika, staigājot pa tiesām un krājot pierādījumus.
komisija lēma: par izdošanu 11- , pret izdošanu - 20
Saeima lēma: par izdošanu - 20, pret izdošanu - 11
Ir vairāki pretēji lēmumi.
Nākamajā Saeimas sēdē atcēla lēmumu par atļauju deputāta Bruno Kalniņa sodīšanai.
Kopā 1.Saeimā izskatītas 88 lietas. (neizskatītas 105)
2.Saeima 1925.-1928.
Kopā nodotas komisijai: 265lietas
3 sprieduma izpildīšanas,
6 soda naudas iekasēšanas.
Pa sesijām:
1.sesija- 39 lietas, 2.- 31, 3.- 18, ārkārtas sesija - 21, 4.- 25, 5.- 32, 6- 16, 7.-42, 8.- 18, 9.- 23.
Komisija sniedza ziņojumu 5 reizes Saeimas darbības laikā un tad izskatīja visas lietas vienlaicīgi.
Ziņojums 4.sesijā 19.sēde :
Deputāts V.Rubulis:
Komisija pagodinās celt priekšā 89 + 64 lietas. Dažās lietās komisija nolēmusi deputātus tiesāšanai izdot, bet dažās lietās pieņēmusi 2 variantus. Tā komisijas daļa, kura aizstāvēja deputātu izdošanu tiesāšanai, izgāja no tiem principiem, uz kuriem pamatojas arī mūsu Satversme, ka jāļauj deputātiem brīvi un netraucēti izpildīt savus pienākumus. Bija uzskats, ka visās tanīs lietās, kurās deputāti apvainoti, ja tikai tur nebūtu kādas savtīgas pazīmes, deputātus tiesāšanai nevajadzētu izdot. Otra komisijas daļa atzina, ka katram deputātam jābūt neaizskaramam un savā darbā netraucētam, tomēr jāatzīst, ka deputāti nevar būt tik tālu neaizskarami, un Saeima nevar viņus tik tālu segt, ka viņi varētu aizskart citas personas, un viņu darbība nāktu par ļaunu citām personām vai iestādēm.
Komisijas lēmumi atkarīgi no ikreizējā komisijas sastāva.
Deputāts J.Breikšs:
Galvenokārt figurē preses lietas - 532. un 533.pants un viss, kas ar to sakarā. Tās visas ir, kā tautā tās sauc, goda lietas. Dažas lietas velkas jau no 1920.gada: tātad cietušie pilsoņi noskaidrojumu gaida jau ilgāku laiku. Ir lieta par 262.pantu, kurš runā par trokšņošanu, ko parasti mēdz saukt par huligānismu. Tādas lietas jau pašas par sevi prasa noskaidrošanu, it sevišķi vēl pastrīpojot augstā nama un mūsu parlamentārisko cieņu. Šis nams nedrīkst slēpt no tautas neko tādu, kas tautai jāzina. Pēc mūsu pārliecības tautai jāzina, kā uzvedas un prot uzvesties viņas vēlētie priekšstāvji. Nevar būt labdzimtīgo, kurus nevarētu šajos demokrātiskajos laikos saukt tiesas priekšā, kuriem nevarētu nemaz pieskarties.
Panākti pirms tam 2 izlīgumi.
Sociāldemokrāts F.Menders:
Frakcijas vārdā paziņoju, ka mēs imunitāti uzskatām par vienu nepieciešamu tautas vietnieku piederumu. Tāpēc arī mēs balsosim pret izdošanu visās tanīs lietās, kur deputātiem netiks pierakstīts noziegums ar savtīgu raksturu.
2 varianti - 6 5+
neizdot - 45
izdot - 13
Saeima izdod - 2
Tiesa lēma deputātu Ansi Rudēvicu paturēt arestā 7 dienas un uzlikt viņam soda naudu 305 latus 90 santīmus. Komisija un Saeima nolēma soda izpildīšanai deputātu neizdot.
Deputāts Jānis Opincāns patvarīgi atstājis dzīves vietu (2 var., nesodīt).
Deputāts Jānis Opincāns par piedalīšanos sabiedrībā, kura sastādījusies slepkavības izdarīšanai, sakarā ar viņa darbību Rēzeknes revolucionārā tribunālā (kom.- 2 varianti, Saeima - atbalstīt).
Kārlis Lauva par atteikšanos no zvēresta došanas Rīgas apgabaltiesas sēdē (+, -).
Ziņojums 5.sesija 5.sēde
Deputāts V.Rubulis:
Komisija ceļ priekšā 35 lietas. Arī šoreiz komisijas lēmumi ir dalījušies: dažās lietās komisijas vairākums ir izteicies par neizdošanu tiesāšanai, bet dažās lietās piekritis izdošanai. Jāatzīmē, ka komisijas lēmumi bijuši vairāk atkarīgi ne no lietas būtības, bet no tā, kādi deputāti piedalījušies attiecīgajā sēdē.
Neviens deputāts netika izdots tiesāšanai.
Ziņojums 5.sesija 8.sēde
Deputāts J.Veržbickis:
No 189 Saeimā agrāk caurskatītām lietām deputātus izdeva tiesāšanai tikai 3 lietās.
Šoreiz Saeimas deputātu lietu izmeklēšanas komisija referēs par 23 lietām. Prāvais lietu skaits - pavisam 212 lietas izskaidrojamas, pirmkārt, ar to, ka Saeima nemaz nav skatījusi cauri šīs lietas 1, 2, un 3 sesijās; otrkārt, mums bija atlikušas lietas vēl no I Saeimas, kuras mums arī jāskata cauri, un treškārt, 1925.gadā mēs pārdzīvojām vēlēšanu laiku, kad šādas lietas vairojas sevišķi daudz. Šodien 23 caurskatāmās lietas pēc sava rakstura sadalās šādi: 18 lietas ir tā saucamās preses lietas, kurās sauc pie atbildības deputātus kā atbildīgus laikrakstu redaktorus; 5 lietas ir dažāda rakstura, kā piemēram, deputāta Kriša Ķūķa lieta, kurš apvainots uz sodu likuma 642.panta pamata par tā saucamo “varas bezdarbību”; deputāta Višņas lieta - par neslavas celšanu šeit no Saeimas tribīnes; bez tam deputāta Veckalna un Cielēna lieta, kurā šos deputātus sauc pie atbildības par necienību pret likumīgo varu; nākošā - deputāta Dubina lieta - kurā lieta grozās ap apgabaltiesas lēmuma izpildīšanu attiecībā uz soda naudas ieturēšanu no minētā deputāta algas; deputāta Goldmaņa lietā šo deputātu sauc pie tiesas atbildības par likumā nosacīto ziņu nepiesūtīšanu attiecīgai iestādei no darba devēja puses. Nevienā lietā komisija nav devusi savu piekrišanu izdot deputātus tiesāšanai, kā arī piedzīt uzlikto soda naudu.
Ziņojums 7.sesija 3.sēde
Referents J.Veržbickis:
Šoreiz komisija liek priekšā izskatīt 15 deputātu lietas, no kurām tikai 3 nav preses lietas un attiecas uz goda aizskaršanu, dažādu apvainojumu celšanu vai nepareizu ziņu sniegšanu presē. Šīs lietas ierosinātas gan uz privātu sūdzību, gan arī uz prokuratūras ierosinājuma pamata. Komisija 2 lietās nolēma deputātus izdot tiesāšanai.
Saeima balsojot divās lietās nobalsoja pretēji komisijas viedoklim ( par saistošu noteikumu nepildīšanu attiecībā uz namu pagalmu turēšanu tīrībā (-;+) un par būvniecības noteikumu neievērošanu (+;-)), pārējās lietās nobalsoja par neizdošanu tiesāšanai.
Ziņojums 9.sesija 3.-4. sēde
Referents V.Rubulis:
Saeimai ienākušas vairākas lietas (12) par deputāta Goldmaņa izdošanu tiesāšanai. Komisija izskatīja divas lietas. Vienā gadījumā panākta izlīgšana starp deputātu un sūdzētāju; otrā gadījumā tāda izlīgšana nav panākta (ņēmis no privātpersonām obligācijas, pretī solot naudu).
Saeima deputātu izdod tiesāšanai, atstādinot no Saeimas un komisiju sēdēm.
Šodien izlemšanai nodotas 47 lietas par Saeimas deputātu izdošanu tiesāšanai. Vairums no šīm lietām atkal ir preses lietas, komisija gandrīz visos gadījumos ir pieņēmusi lēmumu - tiesāšanai neizdot. Komisijas mazākums bija citās domās: ka Saeimas deputātus arī preses lietās nevajadzētu aizstāvēt un nobruņot, bet vajadzētu tāpat izdot tiesāšanai. Bet līdz šim prakse tāda nav bijusi, un pa Saeimas pastāvēšanas laiku apmēram 250 lietās ir pieņemts lēmums - tiesāšanai neizdot.
Saeima izdeva tiesāšanai 38 gadījumos no 47.
Komisija bija lēmusi par izdošanu 1 gadījumā (par soda naudas uzlikšanu).
Sēdē garas debates par balsošanu (kreisie un labējie).
Atsevišķi izskata deputāta Goldmaņa lietu un izdod viņu tiesāšanai.
II Saeimā izskatītas 275 lietas, izdod tiesāšanai 44 lietās.
3.SAEIMA
Komisijai nodotas 292 lietas
Pa sesijām:
1.sesija - 30, 2.sesija - 32, 3.sesija - 20, ārkārtas sesija - 47, 4.sesija - 79, 5.sesija - 31, 6.sesija - 11, ārkārtas sesija - 44, 8.sesija - 12, 9.sesija - 33.
no tām - piespriestā soda izpildes laika noteikšana - 18
aizvešana uz nopratināšanu piespiedu kārtā - 3
Ziņojums 3.sesija 21.sēde
Izskatīšanā 66 lietas, komisijai vienā lietā divi lēmuma varianti, pārējās lietās lēmums izdot tiesāšanai; Saeima vienā lietā noraida izdošanu, pārējās piekrīt izdošanai tiesāšanai.
- Deputāts Veckalns apvainots par nepaklausību likumīgam rīkojumam. Lietas apstākļi - bezdarbnieku gājienā dziedātas neatļautas dziesmas. Policija pieprasījusi dziedāšanu pārtraukt, bet deputāts nav devis vajadzīgo rīkojumu. (neizdod tiesāšanai)
- Par neatļautas sapulces noturēšanu uz baznīcas zemes.
- Par trača sarīkošanu ministru prezidenta kabinetā, par draudiem un trokšņošanu.
- Par uzturēšanos sabiedriskās vietās alkohola reibumā.
Atļauj sodīt par izteicieniem “vai valdība domā turpināt ar saviem muļķīgiem darbiem...” un “koruptā valdība”.
Ziņojums 4.sesijas 12.sēdē.
Referents J.Veržbickis:
Komisija šodien liek priekšā augstajam namam 23 lietas. Ja ieskatāmies lietās tuvāk, tad jākonstatē, ka apspriežamo lietu raksturs ir stipri mainījies. Agrāk lielākā daļa apskatāmo lietu bija preses lietas; tagad preses lietu ir pavisam maz. Pamatojoties uz sodu likuma 533.pantu pie atbildības sauc tikai 5 deputātus. Agrāk preses lietas bija galvenās Saeimai izlemjamās lietas, to bija vairāk par 50% no visām lietām. Tagadējais stāvoklis izskaidrojams ar to, ka deputātiem ar nesen pieņemto likumu aizliegts būt par atbildīgiem redaktoriem. Reizē ar to stipri ir pacēlies citu lietu, proti - politisko lietu skaits. Tagad ir stipri pieaudzis pārkāpumu skaits, kas paredzēti sodu likumu 154.pantā, kas runā par necienību pret valdību, tāpat pieaudzis arī pārkāpumu skaits, kuri paredzēti sodu likumu 129.pantā, kas runā par musināšanu graut valstī pastāvošo sabiedrisko iekārtu. Visās lietās komisija lēmusi vienu un to pašu - atļaut uzsākt pret visiem deputātiem tiesas vajāšanu, neatstādinot deputātus no Saeimas sēdēm, komisiju un citu iestāžu sēdēm.
- Par izkārtnes ar policijas iecirkņa numuru un mājas numuru neizlikšanu redzamā vietā.
- Par trotuāra netīrīšanu gar deputāta namu.
- Par to, ka pēc sapulces deputāts uzaicinājis neatstāt telpas un ar varas darbiem uzstājies pret tur esošo uzraugu, to grūstot un tādā veidā neļaujot tam izpildīt viņa pienākumus.
- Par kliegšanu pie baznīcas un dievkalpojuma traucēšanu.
- Par vieglu miesas bojājumu izdarīšanu jaunākajam policijas kārtībniekam.
Saeima vienā lietā neizdod tiesāšanai.