Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija

Laipni lūdzam Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas mājas lapā!

Mūsu mājas lapā Jūs varēsiet gūt aktuālu informāciju par - komisijas sēdēm, sēžu materiāliem, sagatavotajiem lēmuma projektiem,  deputātu rotāciju, deputātu ētikas jautājumiem, Saeimā saņemtajiem iesniegumiem un citiem svarīgākajiem jaunumiem.

A A

Nosaukums, skaits

Saņemts Saeimā

Satura atklāsts

Virzība

1. „Atbildība par deputāta zvēresta laušanu”- 13 854 Latvijas pilsoņi

07.06.2012.

Saeima aicināta izstrādāt grozījumus Saeimas kārtību reglamentējošā dokumentā, kas mainītu sankcijas jeb Saeimas deputātu sodīšanu, ja fiksēts pārkāpums, vai ir pierādījums tam, ka Saeimas deputāts ir pārkāpis solījumā (zvērestā) pausto, un noteikt par to juridisku atbildību.

 

11.04.2013. Saeima uzdeva Tieslietu ministrijai līdz 2013. gada 31. decembrim, balstoties uz 13 854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu”, sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu par tiesisko regulējumu gadījumiem, kad tiek pārkāpts Saeimas deputāta svinīgais solījums (zvērests).

12.12.13 Tieslietu ministrija iesniedz Saeimai izstrādāto regulējumu.

04.02.14. Saeimas Juridiskā komisija, vērtējot Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumos, kas sagatavoti, ņemot vērā pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu”, rosināja atbildību par deputāta zvēresta laušanu stiprināt Saeimas deputātu ētikas kodeksā.

(http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/21815-juridiska-komisija-atbildibu-par-deputata-zveresta-lausanu-rosina-stiprinat-saeimas-deputatu-etikas>)

Saeimas kārtības ruļļa 179. panta grozījumi.

2. „Par dzīvi bez C hepatīta” - 13 600

09.01.2013.

Aicinājums Saeimai veikt izmaiņas medikamentu kompensēšanas kārtībā palielinot hepatīta C ārstēšanai nepieciešamo medikamentu kompensāciju no 75% līdz 100% apmērā.

09.05.13 Saeima uzdeva Ministru kabinetam izvērtēt iespējas palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai.

21.07.14. Mandātu komisija nosūtīja vēstuli Nr. 9/10-2-n/41-11/14 Ministru kabinetam par zāļu iegādes izdevumu kompensācijas palielināšanu līdz 90% vīrushepatīta C slimnieku medikamentozai ārstēšanai, kurā lūdza > rast iespēju izpildīt Ministru kabinetam doto uzdevumu un sniegt ierosinājumus šīs problēmas risināšanai.

19.11.14. Mandātu komisija atkārtoti nosūtīja vēstuli Nr. 142.9/10-1-12/14> Ministru kabinetam, kurā lūdza rast iespēju izpildīt 2013. gada 9. maijā LR Saeimas uzdoto uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai līdz 90% apmēram, vienlaicīgi, lūdza Ministru kabinetu izvērtēt un atbalstīt kompensācijas apmēra palielināšanu vīrushepatīta C ārstēšanai likumprojektā „Par valsts budžetu 2015.gadam”. (vēstule Nr. 142.9/10-1-12/14)

11.12.2014 Mandātu komisijā saņemts informatīvs ziņojums (vēstule Nr.2/388-12/14) no Veselības ministrijas par Saeimas doto uzdevumu, kurā informēts, ka 2013. gadā un 2014. gadā jau tika prasīts papildu finansējums kompensācijas palielināšanai līdz 90% vīrushepatīta C slimnieku medikamentozai ārstēšanai un to, ka nepieciešamais finansējums netika piešķirts. Vienlaicīgi Veselības ministrija informēja, ka šobrīd notiek darbs pie likumprojekta „Par valsts budžetu 2015.gadam” un likumprojekta „Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016., un 2017.gadam” izstrādes. Kā viens no prioritārajiem pasākumiem, ko Veselības ministrija bija iekļāvusi jaunajās politikas iniciatīvās 2015.gadam, ir kompensēt medikamentu un materiālu sistēmas, centralizēti iepērkamo medikamentu un materiālu sistēmas reto slimības medikamentozās ārstēšanas sistēmas uzlabošanai, kam papildus tika prasīti finanšu līdzekļi 2015.gadam.

2015. gada 28. maijā nosūtīta vēstule L.Straujumai un J.Reiram ar atkārtotu lūgumu palielināt kompensācijas.

2015. gada 9. jūlijā saņemta Ministru kabineta atbildes vēstule, kur viedoklis ir iekļaut minētā jautājuma izskatīšanu pie 2016. gada valsts budžeta plānošanas kopā ar citiem priekšlikumiem.

Saeima 2015. gada 30. novembrī valsts budžetā 2016. gadam apstiprināja kompensācijas 100% apmērā.

3. „Par limita noteikšanu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (fotoradaru) fiksētajam transportlīdzekļu braukšanas ātrumam” - 11 805

19.02.2013.

Saeima aicināta veikt normatīvo aktu regulējumus, lai ar fotoradaru palīdzību, tiktu fiksēti tikai tie transportlīdzekļu braukšanas ātruma pārkāpumi un piemēroti sodi gadījumiem, kas par vairāk nekā 15 km/h pārsniedz normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo maksimālo braukšanas ātrumu.

06.06.13. Saeima uzdeva Ministru kabinetam līdz 2013. gada 1. septembrim sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai reglamentētu svarīgākos noteikumus un ierobežojumus (it īpaši attiecīgo iekārtu izvietošanas nosacījumus un ātruma fiksēšanas priekšnoteikumus) braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanai ar tehniskajiem līdzekļiem (foto iekārtām vai videoiekārtām). 2014. gada 15. aprīlī Ministru kabinets izdevis noteikumus „Tehnisko līdzekļu (foto iekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība”, kas nosaka, ka tehniskos līdzekļus paredzēts uzstādīt uz ceļiem tikai tajās vietās, kur var tikt apdraudēta ceļu satiksmes drošība.(http://www.iem.gov.lv/lat/aktualitates/informacija_medijiem/?doc=28503)

4. „Saglabāt latu kā Latvijas valūtu” - 10 247

19.04.2013.

Saeima aicināta atlikt eiro ieviešanu, līdz tas būs tautas atbalstīts un ekonomiski pamatots.

07.11.2013 Saeima iesniegumu noraidīja

5. „Noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai” – 13 400

20.03.2014.

Saeima aicināta noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai.

09.04.2014. Komisijā tiek iesākta iesnieguma sākotnējā izvērtēšana, kurā uzklausa iesnieguma iesniedzēju pilnvarotu pārstāvi.

23.04.2014. Komisijā turpinās sākotnējā izvērtēšana. Piedalās Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas pārstāvji.

30.04.2014. Komisijā turpinās sākotnējā izvērtēšana. Komisija uzklausa Viesnīcu un restorānu asociācijas, LPUF, Latvijas Augļkopju asociācijas, Biedrības "Zemnieku saeima", Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji un pētījuma "Samazināt PVN likmes piemērošanas pārtikas produktu grupām ietekme Latvijas tautsaimniecībā" pētnieks un prezentētājs, kā arī Zemkopības ministrija.

11.06.2014. Komisijas sēdē tiek gatavots un apspriests lēmuma projekts par iesnieguma turpmāko virzību.

19.06.2014. Saeima uzdeva Ministru kabinetam līdz 2014. gada 31. decembrim, balstoties uz 13 400 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai”, izvērtēt iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un, pamatojoties uz šādu izvērtējumu, iesniegt Saeimai atbilstošus grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā vai atzinumu par šādas likmes samazinājuma neiespējamību, vienlaikus sniedzot aprēķinu par šāda samazinājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

27.01.2015. Mandātu komisija nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam, ar lūgumu informēt komisiju par uzdevumu izpildi, kas uzdoti Ministru kabinetam ar Saeimas 2014. gada 19. jūnija lēmumu.

18.02.2015. Komisijā saņemts Valsts kancelejas informatīvais ziņojums (vēstule Nr.2/451-12/15 ), kurā norādīts, ka Finanšu ministrija uzskata, ka samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai.

6. „Vēlēšanas internetā” - 10 845

21.08.2014.

Saeima aicināta izdarīt likumos grozījumus, kas ļautu referendumos, pašvaldību un parlamenta vēlēšanās Latvijas pilsoņiem piedalīties, balsojot internetā.

04.12.14. Saeima iesniegumu noraidīja

7. „Par kažokzvēru aizsardzību” – 10 654

04.12.2014.

Saeima aicināta izdarīt likuma grozījumus, nosakot pilnīgu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.

19.02.15. Saeima iniciatīvu noraidīja.

12.02.15. Komisija nosūtīja Ministru kabinetam un Zemkopības ministrijai vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu kopā ar attiecīgās nozares ekspertiem piedalīties normatīvo aktu pilnveidošanas, izstrādes un ieviešanas procesā.

23.03.15. Ministru kabineta vēstule komisijai par situācijas izvērtējumu Latvijā un Eiropā, kurā norādīts, ka Latvijas normatīvie akti būtu jāpārskata pēc Eiropas Savienības normatīvo aktu pilnveidošanas labturības jomā (bet ne aizliegšanas).

8. „Samazināt PVN likmi apkurei” - 10 019

17.12.2014.

Saeima aicināta veikt likuma grozījumus, nosakot PVN likmi apkurei 12% vietā 5%.

21.01.15. Mandātu komisijā iesākta iesnieguma sākotnējā izvērtēšana. Komisija uzkalusa iesnieguma iesniedzēju pilnvarotu pārstāvi.

18.02.2015. Komisijā notiek sākotnējā izvērtēšana, komisija uzklausa Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru.

04.03.2015. Komisijā notiek sākotnējā izvērtēšana, komisija uzklausa Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru, kā arī Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus.

11.03.2015. Komisijas sēdē notiek apspriede par iesnieguma turpmāko virzību. Komisija atbalsta sagatavoto Saeimas lēmuma projektu "Par uzdevumu Ilgtspējīgas attīstības komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas mājsaimniecību vajadzībām".

19.03.15. Saeima noraidīja komisijas lēmuma projektu “Par uzdevumu Ilgtspējīgas attīstības komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām”.

06.05.2015. Saeima apstiprināja komisijas lēmuma projektu “Par uzdevumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām”.

11.06.2015. Jautājums iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba kārtībā.

2015. gada 12. jūnijā komisijā saņemta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstule Nr. 121.9/2-12/15 par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pieņemto lēmumu noraidīt minēto priekšlikumu.

2015. gada 15. jūnijā komisija informēja kolektīvā iesnieguma iesniedzēju par pieņemto lēmumu Nr.511.9/10-20-12/15

9. “Marihuānas dekriminalizācija” - 10 120

01.06.2015.

Saeima aicināta veikt tādus likuma grozījumus, kas paredzētu soda atcelšanu Latvijā par marihuānas audzēšanu, glabāšanu un nēsāšanu nelielā apmērā personiskajām vajadzībām, kā arī par tās smēķēšanu.

07.07.2015. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienbalsīgi nolemj noraidīt kolektīvo iesniegumu un lēmumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimas ārkārtas sesijas sēdē vai kārtējā Saeimas sēdē.

03.09.2015. Saeima iesniegumu noraidīja.

10. “Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas” – 10540

26.10.2015.

Saeima aicināta veikt likumu grozījumus, kas paredzētu mainīt Latvijas laika zonu no UTC+2 (GMT+2) uz UTC+3(GMT+3) un vienlaikus atcelt pulksteņa laiku pāreju 2x gadā.

25.11.2015 Komisijā iesāka sākotnējo izvērtēšanu

13.01.2016. Komisija uzklausīja ekspertu viedokļus.

18.02.2016. Saeima iesniegumu noraidīja.

11. “Samazināt PVN elektrībai un gāzei” 10 721

02.11.2015.

Izdarīt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredzētu piemērot samazināto PVN likmi elektroenerģijai un dabasgāzei līdz 12%.

02.12.2015. Komisija iesāka sākotnējo izvērtēšanu.

03.02.2016. Komisija uzklausīja ekspertu viedokļus. Piedalās Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, akciju sabiedrības "Latvijas Gāze", akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstāvji.

10.03.2016. Saeima atbalstīja komisijas izstrādāto lēmuma projektu “Uzdot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, balstoties uz 10 721 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu dabasgāzei un elektroenerģijai, izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām uz 12 procentiem, un ja to atzīst par iespējamu - lemt par attiecīga likumprojekta sagatavošanu.”

14.06.2016. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē nolēma noraidīt kolektīvajā iesniegumā izteikto prasījumu.

12. “Par ceļiem bez bedrēm”-10 435

05.11.2015.

1) ikgadējo transporta nodevu pievienot degvielas cenai un akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam un uzturēšanai

2) izveidot atsevišķu fondu, kurā ienāk visa transporta nodevu nauda un degvielas akcīzes nodokļa nauda. Šo fondu uzdot pārvaldīt Satiksmes ministrijai.

02.12.2015. Komisija iesāka sākotnēju izvērtēšanu.

20.01.2016. Komisija uzklausīja ekspertu viedokļus.

03.03.2016.Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmumprojektu “Pamatojoties uz 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Saeimai „Par ceļiem bez bedrēm”, uzdot Ministru kabinetam veikt Baltijas valstīs par ceļu lietošanu maksājamo nodokļu un nodevu apjoma un tiesiskā regulējuma salīdzinošo izvērtējumu, sagatavot un līdz 2016. gada 1. septembrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, ka ceļu lietotāju maksātie nodokļi un nodevas tiek izlietoti ceļu un tiltu remontiem un to uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, kā arī lai nodokļu maksājumu apjoms ceļu lietotājam atbilstu ceļa lietošanas intensitātei.”

31.10.2016. Saņemta Saeimā atbilde no Ministru kabineta Nr.2/2661-12/16

27.12.2016. Saņemts Informatīvais ziņojums par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2023. gadam (pielikums 2-3274-12-160001.PDF).

05.06.2019. Komisijas sēdē, pamatojoties uz biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” iesnieguma pamata, piedaloties Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, tiek izvērtēta Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpilde. Komisija nolemj aicināt Ilgtspējīgas attīstības komisiju aktualizēt iesniegumā minēto jautājumu.

Ilgtspējīgas attīstības komisija plāno jautājumu aktualizēt, izskatot Nacionālā attīstības plāna projektu (līdz 2019.gada beigām).

13. “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”

10 496

13.04.2016.

Izdarīt grozījumus likumos, kas ļautu nekustamā, īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot, vai arī to piemērot 0,1% likmes apmērā no nekustamā īpašuma vērtības.

11.05.2016. Komisija uzsāka iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu, nolēma aicināt Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Darba devēju konfederāciju, VARAM.

25.05.2016. Komisija uzklausīja ekspertu viedokļus un nolēma gatavot Saeimas lēmumprojektu.

16.06.2016. Saeima šā gada 16. jūnija sēdē nolēmusi, pamatojoties uz 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Saeimai "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam", uzdot Ministru kabinetam sagatavot un līdz 2016. gada 1. oktobrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, kas ļautu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī piemērot vienoto samazināto procentu likmi no nekustamā īpašuma vērtības.

01.11.2016. Saņemta Saeimā atbilde no Ministru kabineta Nr. 2/2661-12/16

25.01.2017. Komisijas sēdē Finanšu ministrijas pārstāvji ziņoja par jautājuma virzību. (Prezentācija). Uzskata kolektīvā iesnieguma prasījumu par neizpildāmu.


11.04.2017. Ministru kabineta sēdē (prot. Nr.19 29.§) tika pieņemts zināšanai Finanšu ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (turpmāk – Informatīvais ziņojums).
Izstrādājot informatīvo ziņojumu, tika konstatēts, ka:
- pēdējo gadu laikā no valsts puses nav veiktas nekustamā īpašuma nodokļa likmju izmaiņas un faktors, kas izraisa nodokļa pieaugumu, ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības kāpums,
- individuālās apbūves zemes bāzes vērtību līmeņa amplitūda ir ļoti plaša, t.i., zemākā vērtība atšķiras no augstākās vērtībās vairāk nekā 1500 reizes (attālākās lauku teritorijās (piemēram, Zilupes novada Pasienas pagastā) ir 0,40 euro/m2, bet ekskluzīvajā piejūras teritorijā (piemēram, Jūrmalā Majoros) ir 600 euro/m2)),
- vēsturisko denacionalizācijas un privatizācijas procesu rezultātā attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem valstī nepastāv vienveidība, t.i., bez klasiskajiem (vienkāršajiem) īpašumu veidiem pastāv dažādi sarežģītu veidu īpašumi (piemēram, ēku īpašumi, kuru sastāvā nav zemes; zemju īpašumi, kuru sastāvā nav ēku, lai arī uz zemes faktiski atrodas ēkas; dzīvokļu īpašumi, kuru sastāvā ir zemes domājamā daļa; dzīvokļu īpašumi, kuru sastāvā nav zemes domājamās daļas u.c.).
Tādējādi tika secināts, ka, ņemot vērā lielās kadastrālo vērtību atšķirības, ar nekustamā īpašuma nodokļa politikas maiņu nav iespējams panākt efektīvu, taisnīgu, samērīgu un sabalansētu nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošanas risinājumu un sākotnējie risinājumi būtu meklējami nekustamā īpašuma nodokļa bāzes – kadastrālās vērtības – noteikšanas metodikas pilnveidošanā.
Ņemot vērā minēto, ar Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.19 29.§) 4., 6. un 7.punktu Tieslietu ministrijai tika uzdots:
- līdz 2019.gada 31.decembrim saglabāt nemainīgas kadastrālo vērtību bāzes, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, vienlaikus no 2018.gada pieļaujot izņēmumus attiecībā uz pašām vērtīgākajām kadastrālo vērtību zonām, atsevišķiem ēku tipiem, telpu grupu lietošanas veidiem un apgrūtinājumu piemērošanu, kā arī uz konstatētajiem individuālajiem trūkumiem;
- līdz 2018.gada 30.martam izstrādāt normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu;
- līdz 2019.gada 15.maijam izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par kadastrālo vērtību bāzi 2020. - 2023.gadam, kas aprēķināta, balstoties uz pilnveidoto kadastrālās vērtēšanas metodiku.
Savukārt, ņemot vērā Tieslietu ministrijai dotā uzdevuma termiņu (līdz 2018.gada 30.martam izstrādāt normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu) un saturu, secīgi, Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.19 29.§) 3.punktā Finanšu ministrijai tika uzdots līdz 2019.gada 31.martam sagatavot grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli.
Tieslietu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 2019.gada 30.maijā ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-493). Vienlaicīgi Tieslietu ministrija izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs gan Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumos Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”” (VSS-724), gan arī Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība””.
Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija sēdē (prot. Nr.33 59.§) ir atbalstīts un nosūtīts Saeimai likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (TA-745). Minētās Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 4.punktā atzīts par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.19 29.§) "Informatīvais ziņojums "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam"" 7.punktā dotos uzdevumus un 5.punktā dots jauns uzdevums Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2020.gada 15.maijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par kadastrālo vērtību bāzi 2021.–2024.gadam, kas aprēķināta, pamatojoties uz pilnveidoto kadastrālās vērtēšanas metodiku.

14. “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” 10 480

18.04.2016.

1. Saglabāt Latvijas lauksaimniecības un meža zemi LR pilsoņu īpašumā un izbeigt tās iztirgošanu ārzemniekiem un starptautiskajiem investīciju fondiem;

3. Aicinājums Saeimas deputātiem izsludināt tautas nobalsošanu, lai noteiktu, ka Latvijā lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai komersantiem, kas 100% pieder Latvijas pilsoņiem.

18.05.2016. Komisijā uzsākta sākotnējā izvērtēšana, kurā piedalījās iesnieguma autors.

20.07.2016. Komisija nolēma gatavot divus Saeimas lēmuma projektus:

1) nodot tālākai izvērtēšanai Tautsaimniecībās, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

2) uzdot Ministru kabinetam uzsākt pārrunas ar Eiropas Savienības atbildīgajām institūcijām par izmaiņām līgumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībā.

03.08.2016. Komisija atbalstīja Saeimas lēmuma projektu-nodot tālākai izvērtēšanai Tautsaimniecībās, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

15.09.2016. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot to izvērtēšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Iestrādāti priekšnoteikumi Latvijas lauksaimniecības zemes saglabāšanai Latvijas Republikas pilsoņu īpašumā likumprojektā “Grozījumi likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (reģ.nr. 590/Lp12).

15. “Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana”-12 199

06.05.2016.

1) Rīgā pie PSRS okupācijas režīma un tā bruņotos spēkus uzskatāmi slavinošā piemiņas kompleksa uzstādīt labi redzamus informatīvus un neatkarīgas Latvijas valsts vērtībām atbilstīgus plakātus un norādes par Pārdaugavas Uzvaras laukumu – gan vēsturiskā, gan laikmetīgā aspektā – uzskatāmi un objektīvi informējot gan Latvijas iedzīvotājus, gan ārvalstu viesus par okupācijas režīma nodarīto postu Latvijai, kas radās Molotova-Ribentropa pakta un tam sekojošo notikumu rezultātā;

2) aicinājums rast risinājumu Latvijas brīvvalsts laikā iecerētā, Latvijas iedzīvotāju brīvprātīgi 1930 gados saziedotā Rīgas Uzvaras laukuma atjaunošanai tā sākotnēji iecerētajā veidolā, kas simbolizētu un pieminētu nozīmīgo Latvijas armijas uzvaru par Bermonta-Avalova karaspēku un tiktu veltīts Latvijas valsts uzvarām visplašākajā nozīmē.

08.06.2016. Komisija uzsāk iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu komisijā un uzklausa iesnieguma pilnvarotu pārstāvi.

29.07.2016. Komisija nolēma noraidīt iesniegumu un virzīt lēmuma projektu par iesnieguma noraidīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē.

08.09.2016. Saeima iesniegumu noraidīja.

16. “Par Latviju, brīvu no ĢMO”-10 207

10.05.2016.

Izdarīt grozījumus attiecīgajos likumos un noteikt:

1) ka Latvijā drīkst audzēt tikai ne-ĢMO kultūras, ieviest un tirgot tikai ne ĢMO sēklas;

2)Aizliegt ĢMO audzēšanai izmantotās bīstamās ķimikālijas-Roundup (glifosātu) u.c.;

3) izmainīt prasības tirgotājiem;

4) par likuma pārkāpšanu noteikt atbilstoši lielu sodu;

5) likumam jāattiecas gan uz Latvijā, gan ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem un personām.

09.06.2016. Komisija uzsāk sākotnējo izvērtēšanu komisijā, uz kuru tiek aicinātā iesnieguma pilnvarota pārstāve.

05.07.2016. Komisija atbalstīja lēmuma projektu Par 10 207 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latviju, brīvu no ĢMO” turpmāko virzību un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē.

08.09.2016. Saeima nolēma uzdot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izvērtēt iespēju aizliegt Latvijā audzēt ģenētiski modificētos organismus un, ja to atzīst par iespējamu, lemt par grozījumiem likumdošanas aktos.

 

Komisija secinājusi, ka, ievērojot Latvijas normatīvo regulējumu, Latvijas teritorijā praktiski nepastāv iespēja audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus. Komisija devusi uzdevumus Zemkopības ministrijai (sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, nosakot pieļaujamo ĢM piejaukumu sēklām ne lielāku par 0.1%, kā arī sagatavot priekšlikumu grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā) un Pārresoru koordinācijas centram (izvērtēt politikas plānošanas dokumentus ĢMO jomā). Zemkopības ministrija sev doto uzdevumu izpildījusi – veikti attiecīgie grozījumi normatīvajos aktos. Pārresoru koordinācijas centrs sniedza ziņas, ka nacionālā līmeņa plānos nav jāveic izmaiņas, jo tajos jau ir iestrādāts tas, ko ES likumdošana atļauj.

 

17. “Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem”

20.05.2016.

Ieviest pašvaldības policijas amatpersonām līdzvērtīgas sociālās garantijas

15.06.2016. Komisija nolēma nodot PMLP parakstītāju datus un lūgt pārvaldi līdz šā gada 15. jūlijam tos pārbaudīt.

PMLP pārbaudīja datus un informēja komisiju, ka iesniedzēju skaits neatbilst Saeimas kārtības ruļļa prasībām. Komisija pieņēma lēmumu šo informāciju nodot Saeimas Prezidijam un lūgt, lai to izvērtē atbilstoši Saeimas kārtības rullim tuvākajā Prezidija sēdē

07.09.2016. Deputāti komisijas sēdē nolēma izbeigt kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un nodot to darbam Sociālo un darba lietu komisijā.

05.04.2017. Sociālo un darba lietu komisija nolemj nosūtīt vēstuli Latvijas pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienībai par skaidrojuma sniegšanu izdienas pensiju nepieciešamībai pašvaldības policiju amatpersonām, tajā skaitā lūdzot norādīt šo izdienas pensiju finansējuma avotu - pašvaldību budžetu. No 119 pašvaldībām atbildēja tikai 29! Pārliecinoši lielākā daļa pašvaldības, kuras ir ieinteresētas savā administratīvajā teritorijā nodrošināt Pašvaldības Policiju – NEATBALSTA – pašvaldības policistu izdienas pensijas finansēt no pašvaldību budžeta.

12.09.2017. komisija NOLEMJ sniegt Saeimas Analītiskajam dienestam izvērtēt izdienas pensiju sistēmu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs.

22.11.201. Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdē apstiprina Saeimas Analītiskajā dienestā veicamo analītisko pētījumu plānu 1 kalendāra gada periodam – Par izdienas pensijām apstiprināts padziļināts pētījums.

13.Saeimas pilnvaru laikā Sociālo un darba lietu komisija 2019. gada 15. maijā uzklausīja Saeimas Analītiskā dienesta pētījumu. Pieņēma zināšanai.

04.09.2019. aktualizējot izdienas pensiju jautājumu, Sociālo un darba lietu komisija nolēma 2020. gada februāra mēnesī rīkot Konferenci par izdienas pensiju jautājumu.

18. “Lai vēzis būtu ārstējama slimība”-10 237

27.05.2016.

Izstrādāt programmu onkoloģijas nozarei, piešķirt finansējumu un 2017. gadā sākt īstenošanu.

29.06.2016. Komisija uzsāka sākotnējo izvērtēšanu komisijā, aicinot iesnieguma pārstāvjus, un nolēma gatavot Saeimas lēmumprojektu - uzdot Veselības ministrijai līdz 1. decembrim izstrādāt onkoloģijas slimības diagnostikas un ārstēšanas programmu un 2017. gada valsts budžetā paredzēt līdzekļus programmas īstenošanai un virzīt to izskatīšanai tuvākajā Saeimas sēdē.

03.08.2016.Atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē.

15.09.2016. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma uzdot Veselības ministrijai līdz 1. decembrim izstrādāt onkoloģijas slimības diagnostikas un ārstēšanas programmu un 2017. gada valsts budžetā paredzēt līdzekļus programmas īstenošanai.

Lai uzlabotu situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidotu esošo skrīningu aptveri un kvalitāti, paplašinātu paliatīvās aprūpes pieejamību, 2017.gada 31.maija Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017. – 2020.gadam (prot. Nr.28 39.§) (https://likumi.lv/doc.php?id=291187). Plāna ir mērķis ir uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti, paplašināt paliatīvās aprūpes pieejamību.

Plānā veicamie pasākumi ir virzīti uz to, lai:

- mazinātu onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību sabiedrībā;

- paaugstinātu organizētā vēža skrīninga aptveri, sasniedzot mērķa grupu atsaucību dalībai vēža skrīningā (zarnu vēža skrīnings - 45% no mērķgrupas pacientiem; krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīnings - 70-75% atsaucība no uzaicināto sieviešu skaita);

- uzlabotu onkoloģisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, palielinot 1.un 2.vēža stadijā diagnosticēto pacientu īpatsvaru vismaz līdz 60% no kopējā uzskaitē uzņemto pacientu skaita un nodrošinot savlaicīgu ārstēšanu biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās;

- veicinātu multidisciplināru pieeju onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē, tai skaitā, uzlabojot onkoloģisko pacientu medicīniskās rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Plānā izvirzītais mērķis sasniedzams, realizējot četrus rīcības virzienus – riska faktoru izplatības mazināšana, organizētā vēža skrīninga koordinācija un uzraudzība, agrīna diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana un medicīniskā rehabilitācija un paliatīvā aprūpe. Ņemot vērā pieejamo veselības aprūpes finansējumu un cilvēku resursus, Plānā iezīmētās aktivitātes atsevišķās jomās realizējas lēnāk nekā cerēts, tomēr jāatzīmē, ka Plāna izpildes tendence 2017. un 2018. gadā kopumā ir vērtējama pozitīvi.

Informējam, ka ar 2016. gada 1. oktobri ir veiktas būtiskas izmaiņas, lai uzlabotu onkoloģisko slimību ātrāku un efektīvāku diagnostiku un nodrošinātu iespēju uzsākt savlaicīgu ārstēšanu. Onkoloģisko slimību gadījumā īpaši būtiska ir agrīna diagnostika un savlaicīgi uzsākta ārstēšana, tādēļ izveidotais “Zaļais koridors” jeb iespēja saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus īsākos termiņos, ir būtisks uzlabojums veselības aprūpes organizēšanā. Tāpat ir paplašināta diagnostisko izmeklējumu pieejamība pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību. “Zaļā koridora” ietvaros noteikto vēža lokalizāciju pacientiem šobrīd izmeklējumi ir jāveic 10 darba dienu laikā no pacienta vēršanās ārstniecības iestādē jebkuras lokalizācijas onkoloģiskās slimības aizdomu gadījumā. Tāpat ir paplašināts to ārstu loks, kuri ir tiesīgi nosūtīt pacientu prioritārai onkoloģisko slimību diagnostikai. Nosūtījumu uz izmeklējumiem var izsniegt ne tikai ģimenes ārsti, bet arī ārsti-speciālisti piecās specializētās ārstniecības iestādēs.

Papildus informējam, ka 2018. gadā melanomas ārstēšanai Kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti 5 medikamenti:Dabrafenibum un Trametinibum , Vemurafenibum un Cobimetinibum (abas kombinācijas mutācijai) un Pembrolizumabum bez mutācijas.

Klīniskajos pētījumos ir pierādīts šo zāļu terapijas statistiski nozīmīgs pārākums attiecībā uz dzīvildzi bez slimības progresijas un kopējo dzīvildzi pacientiem ar iepriekš ārstētu un neārstētu melanomu, taču izvērtējot citu valstu pieredzi, secināts, ka tiek apmaksāta zāļu iegāde iepriekš neārstētiem pacientiem.

2018. gadā inovatīvu zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā onkoloģijai piešķirti 6 milj. EUR.

2019. gadā - papildus piešķirti vien 600 tūkstoši.

Pacientu skaits onkoloģisko slimību ārstēšanai pieaug, piemēram, melanomas gadījumā iepriekš neārstētu pacientu pacientu skaita dinamika ir:

2018. gadā unikālo pacientu skaits 49.

2019. gada 7 mēnešos jau 61 pacients.

Ņemot vērā pieaugošo onkoloģisko pacientu skaitu, t.sk. iepriekš neārstētu melanomas pacientu skaitu, šobrīd ir ierobežotas iespējas būtiski palielināt pacientu skaitu un esošā finansējuma ietvaros ar minētajiem medikamentiem uzsākt ārstēšanu iepriekš ārstētiem melanomas pacientiem.

Turklāt 2020. gadam inovatīvajām zālēm onkoloģisko slimību ārstēšanai kopā papildus piešķirti 1.6 milj. EUR.

Ņemot vērā realizētos un uzsāktos pasākumus veselības nozarē, Veselības ministrija, nodrošinot mērķtiecīgu pacienta veselības aprūpi, turpinās uzsāktās veselības aprūpes reformas, pilnveidojot un uzlabojot veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti un pieejamību valstī kopumā, tai skaitā arī onkoloģijas jomā.

19. “Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos”-10 213

03.06.2016.

Panākt, lai Latvijas bērnudārzos būtu bezmaksas bērnu ēdināšana.

05.07.2016. Komisija iesāka sākotnējo izvērtēšanu.

03.08.2016. Komisijas sēdē ekspertu viedokļi. Komisija nolēma turpināt darbu pie Saeimas lēmuma projekta sagatavošanas.

14.09.2016. Komisija atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par iesnieguma turpmāko virzību un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2016. gada 22. septembra sēdē.

22.09.2016. Saeima vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu. Nolēma uzdot Pārresoru koordinācijas centra sadarbības platformai “Demogrāfisko lietu centrs”, pamatojoties uz Latvijas Republikas tiesībsarga, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas vecāku organizācijas mammamuntetiem.lv un citiem viedokļiem, izvērtēt iespēju nodrošināt bērnu bezmaksas ēdināšanu pirmskolas izglītības iestādēs, un, sniegt informatīvu ziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam līdz 2017.gada 1.martam.

08.03.2017. Komisija nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam ar lūgumu sniegt informāciju par Saeimas 2016. gada 22. septembrī dotā uzdevuma izpildi.

14.03.2017. Komisijā saņemts informatīvais ziņojums, kurā Demogrāfijas lietu centra eksperti norāda, ka kopumā iniciatīva ir atbalstāma, vienlaikus akcentējot, ka šis jautājums risināms kompleksi, primāri nodrošinot pilnīgi pieejamu pirmsskolas izglītību.

20. "Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados" - 10 570

30.08.2016.

Pagarināt termiņu, kurā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā apskate līdz reizei divos gados.

28.09.2016. Komisija iesāka sākotnējo izvērtēšanu un nolēma uz nākamo izvērtēšanas sēdi uzaicināt pārstāvjus no Auto Asociācijas, Latvijas Automoto biedrības, biedrības "Autopārvadātāju Asociācija "Latvijas auto"".

05.10.2016. Komisijas otrā sākotnējās izvērtēšanas sēde, kura veltīta kolektīvajam iesniegumam. Piedalījās Auto asociācija, Asociācija "Latvijas auto", Latvijas Automoto biedrība. Kā arī komisija uzklausīja iesnieguma pilnvarotu pārstāvi. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā un aicināt Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, CSDD, apdrošināšanas asociāciju.

19.10.2016. Iesnieguma sākotnējā izvērtēšana komisijā. Piedalās Satiksmes ministrija, CSDD Transportlīdzekļu tehniskās kontroles un sertifikācijas inspekcija, Latvijas Apdrošinātāju asociācija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, iesnieguma pilnvarots pārstāvis. Komisija nolemj turpināt darbu pie Saeimas lēmuma projekta sagatavošanas.

30.11.2016. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu "Par 10 570 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados" turpmāko virzību" un nolēma uzdot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai līdz 2017. gada 1. jūlijam izvērtēt un izstrādāt grozījumus attiecīgajos likumos, lai īstenotu principu, ka transportlīdzekļu tehniskās apskates biežums Latvijā notiktu pēc Lietuvas un Igaunijas modeļa.

08.12.2016. Saeima šā gada 8. decembra sēdē nolēmusi uzdot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai līdz 2017. gada 1. jūlijam izvērtēt un izstrādāt grozījumus attiecīgajos likumos, lai īstenotu principu, ka transportlīdzekļu tehniskās apskates biežums Latvijā notiktu pēc Lietuvas un Igaunijas modeļa, pamatojoties uz 10 570 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados”.

01.01.2018. stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka valsts tehniskās apskates biežums jaunajiem auto un piekabēm ar pilnu masu līdz 3500kg notiek pēc principa “2+2+1”. Proti, pirmreizējā apskate jāveic divu gadu laikā pēc auto reģistrācijas, nākamā apskate jāveic divu gadu laikā pēc pirmreizējās apskates, bet turpmāk (kad auto sasniedz 4 gadu vecumu) apskate jāveic ik pēc gada.

21. "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga" - 21 919

19.10.2016.

Aicina Saeimu atcelt esošo ceļa nodokli autotransportam un izveidot tā iekasēšanu ar reālo degvielas patēriņu pēc Igaunijas vai Lietuvas parauga.

16.11.2016. Sākotnējas izvērtēšanas sēde. Komisija uzklausīja iesniedzēju. Nolēma turpināt skatīt minēto iesniegumu pēc tam, kad komisija iepazīsies ar Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu par kolektīvo iesniegumu "Par ceļiem bez bedrēm".

11.01.2017. Sākotnējas izvērtēšanas sēde. Piedalījās Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji, iesnieguma pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt darbu pie lēmuma projekta sagatavošanas.

22.02.2017. Komisija nolemj turpināt darbu pie lēmuma projekta sagatavošanas.

01.03.2017. Komisija atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu.

09.03.2017. Saeima atbalstīja lēmuma projektu nodot Finanšu ministrijai, lai tās izveidotā Nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.—2021. gadam izstrādes darba grupa veic šā kolektīvā iesnieguma izvērtēšanu.

26.04.2017. Komisijā saņemta Finanšu ministrijas atbildes vēstule (izvērtējums) uz Saeimas doto uzdevumu., kurā norādīts, ka Nacionālā trīspusējās sadarbības padome un Satiksmes ministrijas izveidotā ekspertu darba grupa nav atbalstījusi šo iniciatīvu.

22. "Pensija bez nodokļa" - 10 748

21.10.2016.

Veikt grozījumus likumdošanā, nosakot, ka par valsts maksātajām pensijām 1.līmeņa pensijām nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

16.11.2016. Sākotnējas izvērtēšanas sēde. Uzklausīja iesniedzēju. Nolēma nodot iesniegumu Saeimas darba grupā, kad tāda tiks izveidota, iesnieguma izvērtēšanai. Darba grupā tiek plānots, ka piedalīsies Saeimas Sociālo darba lietu komisija, Budžeta un finanšu nodokļu komisija, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

14.12.2016. Komisija atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu, kurā nolēma nodot iesniegumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai, un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2016. gada 22. decembra sēdē.

22.12.2016. Saeima atbalstīja lēmuma projektu.(http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/9E65844A02AAD71DC225809100314DB9?OpenDocument)

12.Saeimā jautājums tika skatīts Sociālo un darba lietu komisijas darba grupā un Sociālo un darba komisijā. Komisija izstrādāja un iesniedza Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (pieņemts Saeimā 27.09.2018.) Saskaņā ar grozījumiem tiek palielināts neapliekamais minimums pensiju saņēmējiem. 2019. gadā neapliekamais minimums ir 3240 eiro (270 eiro mēnesī) un sākot no 2020. gada – līdz 3600 eiro (300 eiro mēnesī).

23. "Par progresīvu nodokļu sistēmu" - 10 657

13.12.2016.

Aicina izstrādāt likumu, kas uzliktu par normu, lai viens no galvenajiem kritērijiem, veidojot nodokļu politiku, būtu nevienlīdzības mazināšana.

11.01.2017. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Piedalījās iesnieguma pilnvarots pārstāvis un Finanšu ministrijas pārstāvis.

08.02.2017. Sākotnējas izvērtēšanas sēdes turpinājums. Piedalās Finanšu ministrija, Latvijas darba devēju konfederācija, iesnieguma pilnvarots pārstāvis. Nolemj turpināt skatīt iesniegumu komisijā un uz nākamo sākotnējās izvērtēšanas sēdi uzaicināt Ekonomikas ministriju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

01.03.2017. Sākotnējas izvērtēšanas sēde. Piedalās Ekonomikas ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, iesnieguma autors. Komisija nolemj turpināt darbu pie Saeimas lēmuma projekta sagatavošanas.

08.03.2017. Komisija atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu.

16.03.2017. Saeima atbalstīja lēmuma projektu.

02.05.2017. ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.245 tika apstiprinātas Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam, kas stājās spēkā no 2018. gada 1. janvāra. Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gadu tika ieviestas būtiskas izmaiņas darbaspēka nodokļos, ar kurām tiek veicināta ienākumu nevienlīdzības mazināšana:

• ieviesta progresīva iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) sistēma, kur ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā IIN likme ir samazināta līdz 20%, ienākumiem no 20 004,01 eiro līdz 55 000 eiro gadā (2019. gadā – 62 800 eiro) saglabājas likme – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro gadā (2019. gadā – 62 8000 eiro) likme ir 31,4%;

• paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums – ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī neapliekamais minimums 2018. gadā ir 200 eiro mēnesī (2019. gadā - 230 eiro, 2020. gadā - 250 eiro mēnesī). Savukārt ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī (2019. gadā līdz 1100 eiro, 2020. gadā līdz 1200 eiro mēnesī) neapliekamais minimums tiek aprēķināts atbilstoši formulai un tas pakāpeniski samazinās līdz pie ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī (2019. gadā virs 1100 eiro, 2020. gadā virs 1200 eiro mēnesī) sasniedz 0 un vairs netiek piemērots.

• paaugstināts pensionāra neapliekamais minimums no 235 eiro mēnesī (2017. gadā) līdz 250 eiro mēnesī 2018. gadā, turklāt tas ar katru gadu pieaugs, 2019. gadā sasniedzot 270 eiro mēnesī, bet 2020. gadā 300 eiro mēnesī;

• paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošu personu no 175 eiro (2017. gadā) līdz 200 eiro 2018. gadā, kas ar katru gadu pieaug, 2019. gadā sasniedzot 230 eiro, bet 2020. gadā 250 eiro mēnesī par apgādībā esošu personu;

• paaugstināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme par 1 procentpunktu (0,5% darba devējam un 0,5% darba ņēmējam), novirzot šos līdzekļus veselības aprūpes nozares finansēšanai;

• reformēts solidaritātes nodoklis, kas ar 2018. gadu tika sadalīts pa maksājumiem valsts budžetā veselības finansēšanai (1%), nodokļu maksātāja privātajā pensiju kontā (4%), fondētajā pensiju kontā (6%) un valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos (13,59%) un progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes 31,4% nodrošināšanai (10,5%). Ar 2019.gadu ir veiktas izmaiņas solidaritātes nodoklī, nosakot likmi – 25,5% apmērā, kas tiek sadalīta: valsts budžetā veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai (1 %), valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos (14 %), iedzīvotāju ienākuma nodokļa nodrošināšanai (10,50 %);

• paaugstināta minimālā mēneša darba alga līdz 430 eiro

 

13.09.2019. Ministru kabineta sēdē valsts budžeta 2020. gadam izstrādes ietvaros, Finanšu ministrijai uzdots sagatavot un finanšu ministram kā Ministru kabineta lietu līdz 31.10.2019. iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai", kas paredz paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 300 eiro mēnesī un paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.

 

Saskaņā ar valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Finanšu ministrijai, sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, līdz 31.05.2020. jāizstrādā nākamās vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, kurās ietverts arī uzdevums samazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā, stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus.

24. "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu" – 10 594

15.03.2017.

Aicina Saeimu lemt par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu depozītu sistēmas izveidi Latvijā.

05.04.2017. Komisijā iesākta sākotnēja izvērtēšana, kurā tika uzklausīti iesnieguma iesniedzēju pilnvaroti pārstāvji.

19.04.2017. Sākotnējas izvērtēšanas sēde. Piedalās VARAM, Valsts vides dienesta, LASUA, LASA, Zaļais punkts pārstāvji. Prezentācija

10.05.2017. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Piedalās Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes, Tirgotāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Rīgas domes, Zaļās jostas un Pašvaldību savienības pārstāvji.

17.05.2017. Komisija diskutē par iesnieguma turpmāko virzību.

24.05.2017. Komisija diskutē par iesnieguma turpmāko virzību.

31.05.2017. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2017. gada 8.j ūnija sēdē.

08.06.2017. Saeima atbalstīja lēmuma projektu uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt šajā jomā tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs, sagatavot informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai noteiktu PET pudeļu, stikla pudeļu un skārdeņu, kā arī cita veida iepakojumu depozītu sistēmas izveides principus, iekļaujot šajā ziņojumā informāciju par to, kā tiek veikta sabiedrības, pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju izglītošana minētajā jomā, un iesniegt to Saeimai līdz 2018.gada 1.martam.

28.12.2017. Saeimā saņemts informatīvs ziņojums, kurā VARAM sniedz depozīta sistēmas salīdzinājumu Lietuvā un Igaunijā, kā arī norāda nepieciešamo grozījumu apjomu normatīvajos aktos depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, bet nenorāda paredzamos ieviešanas termiņus.

 

24.10.2019.Saeima apstiprina grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem Latvijā tiek ieviesta depozīta sistēma no 2022.gada. Likums jāsūta saskaņošanai ar Eiropas Komisiju.

 

25. "Maksāt tikai par patērēto elektroenerģiju" - 9953

24.04.2017.

Aicina atcelt 01.08.2016. SPRK apstiprinātos AS "Sadales tīkls" sadales pakalpojumu tarifus daļā, kas attiecas uz maksājumu par elektroenerģijas pieslēguma nodrošinājumu, kas maksājams neatkarīgi no tā, vai tiek patērēta elektroenerģija.

10.05.2017. Komisija konstatē, ka pēc Iedzīvotāju reģistra datiem kolektīvais iesniegums neatbilst Kārtības ruļļa 131.3 panta prasībām.

Komisija nolemj atstāt bez tālākās izskatīšanas Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Maksāt tikai par patērēto elektroenerģiju".

 

 

 

26."Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim"

04.04.2017.

 

17.05.2017. Komisijas sēdē komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim", konstatēja, ka nav ievērota kolektīvā iesnieguma iesūtīšanas Saeimā procedūra atbilstoši Saeimas kārtības rullim un nolēma to atstāt bez turpmākās izskatīšanas.

27. "Par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās" – 11 212

02.06.2017.

Ierosinājums izteikt Satversmes 36. pantu šādā redakcijā: "Valsts Prezidentu ievēlē atklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu".

04.07.2017. Sākotnējā izvērtēšana. Piedalās autors Jānis Veide un konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

28.07.2017. Komisija atbalsta sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolemj to virzīt izskatīšanai tuvākajā Saeimas sēdē.

07.09.2017. Saeima atbalstīja lēmuma projektu nodot iesniegumu izvērtēšanai Saeimas Juridiskajai komisijai līdz 2017. gada 1. janvārim.

Iesniegums tika nodots Juridiskās komisijas darba grupai, kas tika izveidota, lai strādātu ar LR Satversmi.

01.01.2019. Stājas spēkā grozījumi Satversmē.

28. "Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!" – 10 015

29.08.2017.

1. Samazināt PVN likmi līdz 5 procentiem svaigai gaļai, svaigām zivīm, medum, olām, pilngraudu produktiem, Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, pienam un tā izstrādājumiem, kuri nav papildus saldināti (biezpiens, siers, sviests, krējums, kefīrs, paniņas, bezpiedevu jogurts).

 

2. Palielināt PVN likmi līdz 31 procentam saldinātiem dzērieniem un saldinātiem konditorijas izstrādājumiem, produktiem, kuri satur mākslīgi, iegūtas trans taukskābes un produktiem, kuros pievienotais sāls daudzums pārsniedz 1,25g uz 100g.

27.09.2017. Iesnieguma sākotnējā izvērtēšana. Piedalās iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija nolemj turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

25.10.2017. Komisijas sēde. Piedalās Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Pārtikas Uzņēmumu Federācijas pārstāvji. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

29.11.2017. Komisijas sēdē komisijas deputāti neatbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma sagatavot citu Saeimas lēmuma projektu.

07.12.2017. Komisijas sēdē deputāti vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2017. gada 14. decembra sēdē.

14.12.2017. Saeimas 2017. gada 14. decembra sēdē atbalstīts šāds lēmuma projekts:

Pamatojoties uz 2017. gada 22. novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka, sākot no 2018. gada 1. janvāra, svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiks piemērota nodokļa samazinātā likme piecu procentu apmērā, atzīt 10 015 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!” par apmierinātu daļā, kas attiecas uz iesniegumā izvirzīto prasījumu samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem.

Savukārt pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvju un citu institūciju sniegtajiem viedokļiem un ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības direktīvas neparedz vairāk kā vienas pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes un divu samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmju piemērošanu, kā arī to, ka valdības atbalstītās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam neparedz nodokļu paaugstināšanu, noraidīt kolektīvo iesniegumu daļā par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes noteikšanu pārējiem kolektīvajā iesniegumā minētajiem pārtikas produktiem un pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanu kaitīgiem produktiem.

29. "Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties" - 10 989

18.09.2017.

Ierosinājums no Saeimas Kārtības ruļļa 139. panta 1.daļas pēdējā teikuma "Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret" vai "atturas"" - svītrot vārdus "vai atturas".

04.10.2017. Komisija iesāk iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu komisijā. Uzklausa iesnieguma iesniedzēju pilnvarotu pārstāvi. Prezentācija. Nolemj turpināt darbu komisijā pie Saeimas lēmuma projekta sagatavošanas.

11.10.2017. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2017. gada 19. oktobra sēdē.

19.10.2017. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu izvērtēšanai līdz 2018. gada 15. janvārim Saeimas Juridiskajai komisijai.

Iesniegums darba grupā 12.Saeimas darbības laikā nav atbalstīts.

13. Saeimā deputāti A. Kaimiņš un A.Gobzems iesnieguši priekšlikumus par “atturas” izslēgšanu likumprojektā “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.178/Lp13) pirms otrā lasījuma.

30. "Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā" - 10 139

15.01.2018.

Ierosinājums pieņemt Kopdzīves likumu

31.01.2018. Sākotnējās izvērtēšana sēde komisijā. Piedalās iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolemj turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

07.03.2018. Komisija ar balsu vairākumu atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu par iesnieguma noraidīšanu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2018. gada 15. marta sēdē.

15.03.2018. Saeima ar balsu vairākumu nolēmusi noraidīt iesniegumu.

31. "Par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu" – 10 156

18.01.2018.

Ierosinājums Saeimai rast risinājumu Valsts fondēto pensiju shēmas uzkrājuma mantošanai

22.02.2018. Iesnieguma sākotnējās izvērtēšanas sēde komisijā. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

14.03.2018. Sākotnējās izvērtēšana sēdes turpinājums komisijā. Piedalās Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji. Nolemj turpināt darbu pie Saeimas lēmuma projekta sagatavošanas.

18.04.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2018. gada 26. aprīļa sēdē.

26.04.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu.

13.06.2018. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" 2.lasījumā, iekļaujot tajā normas, kas paredz iespēju valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem uzkrāto kapitālu mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā. LIVS nr.914/Lp12

32. "Par bilingvālās izglītības saglabāšanu" – 12 053

22.01.2018.

Ierosinājums Saeimai rast risinājumu bilingvālās izglītības modeļa saglabāšanai tādā veidā, kādā tā ir noteikta ar 2005. gada 13. maija Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2004-18-0106.

14.02.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Piedalās iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolemj noraidīt kolektīvo iesniegumu, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 ceturto daļu.

22.02.2018. Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma noraidīšanu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2018. gada 1. marta sēdē.

01.03.2018. Saeima iesniegumu noraidīja.

33."Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu"- 10 748

07.03.2018.

Aicina saglabāt šobrīd esošo kārtību, kad bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma.

28.03.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Piedalījās iesnieguma iesniedzēju pilnvarotie pārstāvji un Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

18.04.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums komisijā. Piedalās Veselības ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, biedrības "Vecāki par izglītību" pārstāvji, kā arī iesnieguma iesniedzēju pilnvarotās pārstāves. Nolemj turpināt darbu pie Saeimas lēmuma projekta sagatavošanas.

25.04.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2018. gada 3. maija sēdē.

03.05.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu.

Kolektīvais iesniegums "Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu" zaudēja aktualitāti, kad 12. Saeima pieņēma grozījumus Vispārējās izglītības likumā, saglabājot 32. panta otrajā daļā normu, ka pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.

Likuma 32. panta trešā daļa nosaka: "(3) Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm vai vienu gadu vēlāk, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu."

34."Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana"- 10 142

13.04.2018.

Rast iespēju saņemt pārmaksātos nodokļus arī tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot sarežģīto dokumentu aizpildīšanas sistēmu, nelieto internetbankas un nav ieguvuši augstāko juridisko/ekonomisko izglītību - tomēr strādā un maksā nodokļus.

02.05.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

23.05.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde komisijā. Piedalās Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Rīgas interešu izglītības metodiskā centra pārstāvji. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

06.06.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Komisija nolēma turpināt izvērtēšanu.

24.07.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2018. gada 13. septembra sēdē.

13.09.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma uzdot Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādāt normatīvos aktus, kā arī rast iespējamo tehnisko risinājumu valsts pārvaldē esošo iestāžu informācijas sistēmu salāgošanai, lai Valsts ieņēmumu dienests spētu automātiski atmaksāt pārmaksātos nodokļus.

Lai izpildītu Saeimas doto uzdevumu par pārmaksātā IIN automātisko atmaksu, pašlaik ir veikti šādi pasākumi:
• apzināts vispārējais ietvars un priekšnoteikumi pārmaksātā IIN automātiskās atmaksas īstenošanai. Secināts, ka automātisku pārmaksātā IIN atmaksu iespējams veikt ierobežotā apmērā un šādos gadījumos:
o pārmaksātā IIN automātisko atmaksu tehniski iespējams īstenot par 2021.taksācijas gadu (atmaksa notiek 2022.gadā);
o ja nodokļa maksātājam nav pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju (nodokļa maksātājs neveic saimniecisko darbību, nesaņem ārvalstu ienākumus, negūst citus ienākumus, par kuriem nav sniegts paziņojums Valsts ieņēmumu dienestam (VID)). Tādējādi pārmaksātā IIN automātisku atmaksu būs iespējams veikt tikai personām, kurām IIN ir ieturēts nodokļa izmaksas vietā;
o VID rīcībā būs informācija par nodokļa maksātāja kontu, uz kuru VID atmaksāt IIN pārmaksu (VID maksātāja vietā nevar pieņemt lēmumu un izvēlēties kontu)
o pārmaksātā IIN automātiskā atmaksa varēs notikt tikai pēc IIN gada ienākuma deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām (paredzot laiku VID informācijas apstrādei pēc šī termiņa), jo gada ienākumu deklarācijas neiesniegšana tiek uzskatīta par maksātāja apliecinājumu, ka viņam nav deklarējumu ienākumu (šāda sistēma principā pastāv jau pašlaik);
o pārmaksātā IIN automātiskā atmaksa varēs notikt tikai gadījumos, ja par viņam izmaksātajām summām būs sniegta nepieciešamā informācija (piemēram, darba devējs būs sniedzis pārskatus par darbiniekiem);
o VID būs noslēdzis līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par informācijas sniegšanu par nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem elektroniskā formā, un pakalpojuma sniedzējs būs saņēmis nodokļa maksātāja piekrišanu šādas informācijas nodošanai (attiecas uz tādu sensitīvu informāciju kā, piemēram, izdevumi par ārstniecības pakalpojumiem);
o automātiska pārmaksātā IIN atmaksa varēs notikt tikai tad, ja tā veidosies nodokļa maksātāja diferencētā neapliekamā minimuma, papildu atvieglojumu rezultātā (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā arī tikai par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem pakalpojumu sniedzējs būs elektroniski iesniedzis informāciju VID. Automātiska pārmaksātā nodokļa atmaksa nenotiks par:
- atvieglojumu par apgādībā esošām personām (padziļināti izvērtējot secināts, ka VID nevar pieņemts lēmumu, kurai personai šis atvieglojums pienākas);
- attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem VID nav informācijas (piemēram, ārstniecības vai izglītības pakalpojums saņemts ārvalstīs),
- nodokļa maksātāja ģimenes locekļu (piemēram, bērnu, laulātā) attaisnotajiem izdevumiem.
• pieprasījuma veidā ES dalībvalstu fiskālajiem/nodokļu atašejiem lūgta informācija no citām ES dalībvalstīm saistībā ar tajās pastāvošo praksi saistībā ar pārmaksātā IIN automātisko atmaksu; tiek apkopota saņemtā informācija;
• VID pašlaik sadarbībā ar veselības nozari strādā pie risinājuma, lai rastu iespēju, ar maksātāja piekrišanu, informāciju par attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības pakalpojumiem sniegt VID gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanai; vienlaikus strādāts pie iespējamo risinājumu izvērtēšanas, lai nodrošinātu pārbaudes mehānismu un minētos izdevumus vēlreiz neapmaksā cita persona (apdrošinātājs, darba devējs u.tml.). Tiek plānots darbs, lai apzinātu citu pakalpojumu sniedzēju tehniskās iespējas sniegt VID nepieciešamo informāciju, vienlaikus vērtējot papildu administratīvo slogu, kāds tiks radīts informācijas sniedzējiem.

35."Zemei zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā"- 10 516

20.04.2018.

Aicina rast iespēju nodot zemi to namu iedzīvotāju īpašumā, kuri atrodas uz šīs zemes. Valsts izmaksā īpašniekam zemes vērtību, piedāvā ekvivalentu zemes gabalu par atvieglotu samaksu vai bez samaksas.

16.05.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā

13.06.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde komisijā. Piedalās 12.Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs un 12.Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis V.Valainis. Komisija turpinās skatīt iesniegumu.

12.09.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2018. gada 20. septembra sēdē.

20.09.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Komisija 2018. gada 25. septembra sēdē vienojās, ka atbildīgajām institūcijām nepieciešams rast kopīgus un visām iesaistītajām pusēm pieņemamus risinājumus, kas novērstu vēsturiski valsts pieļauto kļūdu dalītā īpašuma radīšanā. Komisijas ieskatā bija pozitīvi vērtējams Iesniegumā piedāvātais priekšlikums, ka valsts iestājas kā starpnieks starp dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās un zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas minētās daudzdzīvokļu mājas.

Komisija nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu izvērtēt Iesniegumā piedāvāto iniciatīvu un sniegt viedokli par to, kā arī ieteikumus minētā problēmjautājuma risinājumam.

02.11.2018. Komisija saņēma Ministru kabineta atbildes vēstuli, kurā tiek darīts zināms, ka dalītā īpašuma izbeigšana, kuras ietvaros valsts iegūst īpašumā zemi zem privatizētām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, izmaksātu vismaz 300 miljonus euro. Turklāt potenciālās izmaksas būtiski variētu atkarībā no tā, kāds būtu galīgais risinājums visam procesam.

Ministru kabinets savā atbildes vēstulē norādīja, ka savu redzējumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir piedāvājis, izpildot Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 53. punktā noteikto uzdevumu un 2015. gada 1. oktobrī, iesniedzot Saeimā likumprojektu "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums" (Saeimas reģ. Nr. 395/Lp12). Uz 2015. gadā iesniegtā likumprojekta bāzes Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidotajā darba grupā ir izstrādāts jauns likumprojekts.

Ministru kabinets uzskata, ka abos minētajos likumprojektos piedāvātais tiesiskais mehānisms piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir saprātīgs risinājums sarežģītajā tiesiskajā situācijā, kas pastāv starp daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem, un šie likumprojekti ietver regulējumu, kas respektē abu iesaistīto pušu tiesības un intereses.

36."Par deputātu atsaukšanu" – 10 078

17.05.2018.

Iniciatīvas būtība ir nodrošināt iespēju atsaukt atsevišķus deputātus un apturēt uz laiku visu līmeņu pilnvaras, ja deputāti pēc ievēlēšanas lauž zvērestu, nepilda dotos solījumus, veic pretvalstisku darbību, vai pret viņiem ir ierosinātas krimināllietas un ar savu darbību deputāti turpina graut valsts pārvaldes prestižu.

06.06.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

05.09.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2018. gada 13. septembra sēdē.

13.09.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu izvērtēšanai Saeimas Juridiskajai komisijai. Vēl nav izvērtēts.

 

37. "Maksāt tikai par patērēto elektroenerģiju" – 11 164

24.05.2018.

Aicina atcelt OIK un pārskatīt As "Sadales tīkls "tarifus par elektroenerģijas pārvades un pieslēguma nodrošināšanas pakalpojumiem.

13.06.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

10.10.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2018. gada 18. oktobra sēdē.

18.10.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Kolektīvajā iesniegumā minētos jautājumus komisija izvērtē strādājot pie likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (77/Lp13) (8.07.2019 pieņemts 2.lasījumā) un veicot parlamentāro kontroli par Saeimas 10.01.2019 lēmuma “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” izpildi.

38."Simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai" – 10 577

10.08.2018.

Piedāvā izvērtēt un samazināt Latvijas simtgades svinību tēriņus no valsts budžeta un finansējuma piešķiršana onkoloģisko slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai.

12.09.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzējs, un Kultūras ministrijas pārstāvji. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

03.10.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde komisijā. Piedalās Veselības ministrijas pārstāvji.

24.10.2018. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2018. gada 1. novembra sēdē.

01.11.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

12.03.2019. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde. Pēc būtības atbalsta finansējuma palielinājumu nākamajā budžeta plānošanas periodā, bet komisijas ieskatā ir nepareizi pretnostatīt veselības nozari kultūras nozarei.

39."Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu!"- 13 898

28.11.2018.

Rast risinājumu sociālās solidaritātes celšanai Latvijā, mainot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

19.12.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2019. gada 10. janvāra sēdē.

10.01.2019. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tālākai izvērtēšanai.

19.02.2019. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sēdē izskatīja iesniegumu, kā arī iepazinās ar Saeimas analītiskā dienesta apkopoto informāciju par citu valstu normatīvo regulējumu saistībā ar kompensācijām parlamenta deputātiem.

Izvērtējot citu valstu normatīvo regulējumu un Iesniegumā piedāvāto priekšlikumu, Komisija vienojās, ka šo konceptu būtu nepieciešams papildus izdiskutēt un izvērtēt no sistēmiskā viedokļa.

Komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu, Valsts kancelejai, strādājot pie atlīdzības sistēmas reformas un konkrēta likumprojekta, izvērtēt iesniegumā minēto, kā arī ņemt vērā citu valstu pieredzi un normatīvo regulējumu šajā jautājumā.

02.04.2019. Komisija saņēma Valsts kancelejas atbildi, kurā Komisija tika informēta par to, ka ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidei, kas ietver arī izmaiņas Saeimas deputātu atlīdzības normatīvajā regulējumā. Izpildes termiņš ir noteikts 2019. gada rudens.

40.“Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā"- 10 945

29.11.2018.

Rast risinājumu azartspēļu aizliegšanai visā Latvijas teritorijā, veicot grozījumus Azartspēļu likumā, paredzēt, ka turpmāk kazino drīkstētu ierīkot tikai luksusa klases viesnīcās.

19.12.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzējs. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2019. gada 10. janvāra sēdē.

10.01.2018. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

28.02.2019. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma uzdot Finanšu ministrijai atkārtoti pārskatīt un lūgt iesaistītām valsts institūcijām (Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) sniegt atzinumus par politikas plānošanas dokumentu - "Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2019.-2026. gadam", virzīt to izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā, un atbilstoši valdības lemtajam, ja nepieciešams, sagatavot un iesniegt Saeimā attiecīgus grozījumu "Azartspēļu un izložu likumā".

Finanšu ministrijā turpinās darbs pie Azartspēļu un izložu pamatnostādņu (turpmāk – AI pamatnostādnes) projekta, kuru plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2019.gada beigām.

Atbilstoši Saeimas sēdē lemtajam, saskaņošanas procesā iesaistītās puses ir atkārtoti sniegušas atzinumus par izsludināto AI pamatnostādņu projektu, izklāstot savu vērtējumu arī attiecībā uz kolektīvajā iesniegumā “Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā" iekļauto priekšlikumu.

Pilnveidojot pamatnostādņu projektā iezīmētos iespējamos risinājumus, tika izvērtēta arī papildus saņemta informācija, piemēram, 2019.gada jūnijā publicētais Veselības ministrijas pētījums “Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” (Veselības ministrija, Rīga, 2019.gads).

AI pamatnostādņu projektā, izvērtējot faktisko situāciju Latvijā, paredzēts ieviest sistēmiski jaunus virzienus atkarības profilaksei, izvirzot stingras prasības azartspēļu organizētājiem ievainojamības līmeņa mazināšanai un kontrolei, problemātisku spēlētāju atbalstam un sabiedrības izglītošanai.

AI pamatnostādņu projektā atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei ir piedāvāti risinājumi, pārskatot valsts iestāžu kompetences, samazinot administratīvo slogu gan uzņēmēju pusē, gan optimizējot valsts pārvaldes darbību.

AI pamatnostādņu projekts paredz veikt izmaiņas azartspēļu un izložu nozares uzraudzības procesos un modelī, kas ietvers valsts institūciju funkciju pārdali, kā arī patstāvīgu un vispatverošu azartspēļu un izložu nozares attīstības tendenču monitoringu.

Š.g. oktobrī-decembrī paredzēta pēc saņemtajiem atzinumiem aktualizētā projekta atkārtota saskaņošana ar iesaistītajām pusēm.

41. "Publisku revīziju Saeimas budžetam!"-10 628

30.11.2018.

Veikt nepieciešamās izmaiņas Saeimas Kārtības rullī un Valsts kontroles likumā, lai Saeimas budžeta revīziju turpmāk varētu veikt Valsts kontrole.

19.12.2018. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzējs. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

16.01.2019. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēde. Piedalās Valsts kontroles pārstāvji, Saeimas Administrācijas un Juridiskā biroja pārstāvji. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas 2019. gada 24. janvāra sēdē.

31.01.2019. (24.01.2019. sēdes turpinājums) Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu Juridiskajai komisijai tālākai izvērtēšanai.

Juridiskā komisija strādā ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas KR” (Nr.178/Lp13). Pirms otrā lasījuma Saeimā un pie attiecīgajiem pantiem ir plānots skatīt arī kolektīvo iesniegumu.

42."Samazināt noteikto “normālo” darba stundu skaitu" – 10 947

14.01.2019.

Aicina samazināt noteikto "normālo darba laiku" likumā līdz 32 stundām nedēļā.

06.02.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

20.02.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Piedalās Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2019. gada 28.feburāra sēdē.

28.02.2019. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei tālākai izvērtēšanai.

Iesniegums izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) 2019. gada 15. marta sēdē, kurā nolēma neatbalstīt iniciatīvu par grozījumu veikšanu normatīvajos aktos par darba dienas saīsināšanu līdz 6,4 stundām, informēt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sekretariātu par DLTSA pieņemto lēmumu un aicināt NTSP lemt par tālāko iniciatīvas par darba dienas saīsināšanu līdz 6,4 stundām virzību, kā arī vienlaikus vērtēt vai nav nepieciešams padziļinātāks pētījums par darba dienas saīsināšanu. Minētā iniciatīva tiks izskatīta kādā no nākamajām NTSP sēdēm.

43."Par Bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu" – 10 226

01.02.2019.

Lūdz rast risinājumu pieaugošajam smagu saslimšanu (krūts, prostatas vēzis, diabēts, bērniem attīstības traucējumi) skaitam, kuru iemesls ir toksiskas vielas – Bisfenola A – esamība plastmasas pārtikas iepakojumos un traukos.

27.02.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

06.03.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Piedalās Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pārtikas veterinārā dienesta pārstāvji, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore, profesors Ivars Kalviņš. Komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu, un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 2019. gada 14. marta sēdē.

14.03.2019. Saeima atbalstīja lēmuma projektu un nolēma nodot iesniegumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Kolektīvajā iesniegumā minētos jautājumus komisija uzdevusi izvērtēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijai. Apakškomisija gaida informāciju no kompetentajām ministrijām.

44. "Uzvaras pieminekļa demontāža" – 10 822

08.03.2019.

Lūdz rast risinājumu Uzvaras pieminekļa demontāžas jautājumam.

02.04.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

24.04.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Piedalās Ārlietu ministrijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas domes Pieminekļu padomes, Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra "Saeimas Juridiskā biroja, biedrības "Latvijas politiski represēto apvienība" pārstāvji, Komisija ar balsu vairākumu atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību - nodošanu Saeimas Ārlietu komisijai.

22.05.2019. Izskatot komisijas sēdē ziņojuma Saeimas sēdē projektu, mainīts komisijas lēmums un Saeimas lēmuma projekts - komisija nolemj nodot kolektīvo iesniegumu Saeimas Ārlietu komisijai un Izglītības kultūras un zinātnes komisijai.

05.06.2019. Apstiprināts komisijas ziņojuma teksts un pieņemts lēmums virzīt Saeimas lēmuma projektu izskatīšanai Saeimas 13. jūnija sēdes darba kārtībā.

13.06.2019. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu un nolēma nodot 10822 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Uzvaras pieminekļa demontāža" Saeimas Ārlietu un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 10 822 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Uzvaras pieminekļa demontāža” (Nr.181/Lm13) skatīja komisijas sēdē 2019. gada 11. septembrī.

Komisija vienojās, ka jautājums par minēto kolektīvo iesniegumu turpmāk skatāms kopsēdē ar Ārlietu komisiju.

45. "Par pilsētas ielām bez sāls"- 10 301

01.04.2019.

Piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls kaisīšanas vietā izmantot smiltis.

24.04.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Iniciatīvas autors nebija klātesošs.

15.05.2019. komisija nolēma nodot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par pilsētas ielām bez sāls "Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

23.05.2019. Saeima nodeva 10301 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par pilsētas ielām bez sāls" Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Kolektīvajā iesniegumā minētos jautājumus komisija uzdevusi izvērtēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijai. Apakškomisija gaida informāciju no kompetentajām ministrijām.

46. "Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību" – 16 544

02.04.2019.

Aicina Saeimu izstrādāt likumu par pieminekļu un memoriālo būvju aizsardzību un iekļaut tajā sadaļu par pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšanu.

24.04.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija ar balsu vairākumu atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu par iesnieguma noraidīšanu.

 

05.06.2019. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par 16544 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību" noraidīšanu".

47."Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām"

10 273

16.04.2019.

Aicina atcelt deputātiem noteiktās kompensācijas par dzīvesvietas īri un transporta izdevumiem.

15.05.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija vienbalsīgi nolēma nodot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām" Saeimas Juridiskajai komisijai tālākai izvērtēšanai.

23.05.2019. Saeima nodeva 10273 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām" Saeimas Juridiskajai komisijai tālākai izvērtēšanai.

Skatot likumprojektu “Grozījumi Saeimas KR” (Nr.178/Lp13) pirms otrā lasījuma, Juridiskā komisija neatbalstīja attiecīgos deputātu un Jauno konservatīvo frakcijas priekšlikumus par kompensāciju samazināšanu vai atcelšanu. Kolektīvais iesniegums Juridiskajā komisijā nav guvis atbalstu, bet vēl būs Saeimas balsojums un trešais lasījums.

48. ""Ātro kredītu" reklamēšanas aizliegums medijos un internetā"

10 370

10.06.2019.

 

 

 

Aicina aizliegt "ātro kredītu" reklāmas

 

 

 

19.06.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija vienbalsīgi nolēma turpināt jautājumu skatīt nākamajā komisijas sēdē.

20.06.2019. Komisija vienbalsīgi nolēma nodot iesniegumu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijai tālākai izvērtēšanai. Sagatavots Saeimas lēmuma projekts.

05.09.2019. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Kolektīvajā iesniegumā minētos jautājumus komisija vēlreiz izvērtēs pēc tam, kad Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas par patēriņa kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumiem (stājās spēkā 1.07.2019) būs sevi parādījušas praksē.

 

 

49.“Nepārtrauktā glikozes monitorēšanas sistēma glābs bērnus ar diabētu no agrīno komplikāciju iestāšanās”

11 063

14.06.2019.

Ierosina nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas (FreeStyle Libre) nodrošināšanu.

26.06.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija vienbalsīgi nolēma nodot iesniegumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai. Sagatavots Saeimas lēmuma projekts.

05.09.2019. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

11.09.2019. Saeimas lēmuma projekts tika izskatīts Sociālo un darba lietu komisijas sēdē un nolemts lūgt Veselības ministriju iepazīstināt Komisiju ar situāciju, kāda pašlaik ir valstī saistībā ar nepārtraukto glikozes monitorēšanas sistēmu bērniem, kā arī iesniegt Komisijai vispārīgu ziņojumu par situāciju Latvijā diabēta diagnostikā un ārstēšanā, un iepazīstināt ar plānotajiem pasākumiem situācijas uzlabošanā, kas paredzēti, plānojot nākamā gada budžetu. Vēstule ministrijai izsūtīta 17.09.2019.

50. "Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā" 10 417

10.09.2019.

Aicina melanomas pacientu ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem.

25.09.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija vienbalsīgi nolēma nodot iesniegumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai. Sagatavots Saeimas lēmuma projekts.

26.09.2019. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu nodot iesniegumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

51. “Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus”
10 379
23.09.2019. Aicina pilnveidot plānoto depozīta sistēmu, lai pret atlīdzību varētu nodot ne tikai dažas PET un stikla pudeles, bet plašāku iepakojumu spektru.

16.10.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā.

23.10.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Komisija apspriež iesnieguma tālāko virzību. Balsojums par tālāko virzību notiks nākamajā sēdē.

 

06.11.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Komisija strādā pie uzdevuma Ministru kabinetam redakcijas.

52. “Par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5%”
10 522
10.10.2019. Aicina samazināt PVN zālēm un medikamentiem līdz 5%. 06.11.2019. Sākotnējās izvērtēšanas sēde. Uzaicināts iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis. Komisija nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā, lūdzot Finanšu un Veselības ministrijas izvērtējumu.
53. “Atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās – 14.Saeimas ievēlēšanai”
11 387
 30.10.2019. Aicina nepalielināt partiju finansējumu no valsts budžeta.  20.11.2019.
54. “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”
40 518
 31.10.2019. Aicina atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim  27.11.2019.